Kultūra

Ar gada aizkavēšanos sāk rekonstruēt Rakstniecības un mūzikas muzeju

Kultūra

Festivālu "Ad Lucem" atklās ar opusu "Ordo Virtutum" – dziļu, skaistu un sarežģītu darbub

Romualda Jermaka jubilejas autorkoncerts

Rīgas Domā notiks Romualda Jermaka jubilejas autorkoncerts

10.jūnijā 85.dzimšanas dienu svin komponists Romualds Jermaks. Par godu jubilejai Rīgas Domā notiks jubilāra autorkoncerts, kurā neizpaliks arī pirmatskaņojumi.

Romualds Jermaks ir ne tikai ļoti ražīgs komponists, bet arī pedagogs un daudzu Latvijas baznīcu ērģeļu atjaunotājs. Šogad jau 33.reizi Jermaka lauku mājās Apšuciemā notiks viņa rīkotais Lāčupītes mūzikas festivāls.

Romualds Jermaks sagaida mani savā mājā Pārdaugavā, runāt dodamies uz komponista darbistabu, kur atrodas gan ērģeles, gan flīģelis, uz kura vāka gluži kā izstādē izvietota bērnu un mazbērnu fotogrāfiju kolekcija.

Romualds Jermaks: „Man ir seši bērni un 12 mazbērni. Esmu nopelniem bagātais vectētiņš."

Sevišķu uzmanību darbistabā pelna arī ērģeles, par ko komponistam īpašs stāsts: „Šīs ir vēsturiskas ērģeles, tā ir māsa Doma ērģelēm, būvētas 1903.gadā."

Padomju laikā šo slavenās ''Walker'' firmas instrumentu komponists atrada izmestu kādā pagalmā, jau lietus izmērcētu. Lai to saglābtu, vajadzēja nokārtot virkni formalitāšu tā laika iestādēs, bet šī unikālā instrumenta dēļ bijis tā vērts.

Ērģelēm bija arī 6 metrus garas stabules, ko komponists aizveda uz savām lauku mājām Tukuma rajona Apšuciemā un iebūvēja tur esošajās ērģelēs. Šogad atkal tās skanēs viņa jau kopš 80. gadiem regulāri rīkotajā Lāčupītes mūzikas festivālā.

„Šogad notiks 33.Lāčupītes mūzikas festivāls. Toreiz, padomju laikos, mēs bijām pirmie un vienīgie, kuriem bija festivāls. Tagad esam palikuši vieni no daudziem. Bet mēs rīkojam katru gadu, allaž pirmajā svētdienā pēc Jāņiem. Šogad - 26.jūnijā," stāsta Romualds Jermaks.

Mīlestība uz ērģelēm un ērģeļmūziku Romuladam Jermakam ir šūpulī ielikta, jo viņa tēvs bija viens no izcilākajiem Latgales ērģelniekiem, mācījies pie profesora Nikolaja Vanadziņa.

Padomju laikos Romulads Jermaks kopā ar domubiedriem uzņēmās misiju – glābt un restaurēt Latvijas baznīcās bojāejošās ērģeles, un piedalījās skaņu plašu sērijas „Latvijas vēsturiskās ērģeles” 25 skaņuplašu tapšanā.

Romualds Jermaks: „Mums kompānijā bija vairāki cilvēki, ar žigulīti mēs apbraukājām riņķī, restaurējām, savedām kārtībā. Tas viss balstījās uz entuziasmu, mēs par to nesaņēmām nevienu santīmu."

Romualds Jermaks radījis vairāk nekā 1000 dažādu žanru kompozīciju, viņu iedvesmo daba, dzimtenes mīlestības jūtas un spēks, kas sakņojas ticībā Dievam.

No garīga rakstura skaņdarbiem viņa kontā ir 20 mesas, arī vairākas ''Ave Maria''. Komponists stāsta, ka ikvakara lūgšanu viņš nevis skaita kā tekstu, bet gan izdzied, un dažreiz kāda interesanta paša izdziedāta intonācija kļūst par pamatu jaunai kompozīcijai. Tā kādā vakarā, vienam esot Lāčupītē, radusies arī viņa slavenākā "Ave Maria".

Romualds Jermaks: „Es toreiz biju Lāčupītē viens pats. Bija mazliet tāda skumja noskaņa, aizgāju pie jūras, aprunājos ar jūriņu, kā es saku. Tad gāju mājās, un vakarā, dziedot lūgšanu, man ieskanējās tāda īpatnēja intonācija, es piesēdos pie klavierēm un paimprovizēju, un tad līdz rītam uzrakstīju to „Ave Maria”. Pēc sešiem aizgāju gulēt. Otrā dienā vēl mazliet piestrādāju, un kārtībā!”

Arī šobrīd uz komponista flīģeļa atrodas aizsākta nošu partitūra, viņš atklāj, ka patiešām top atkal kas jauns, bet viņam ir princips – nepadarītus darbus nekomentēt. Toties viņš ir ļoti pretimnākošs lūgumam kaut ko nospēlēt, un atskan improvizācija, kurā viņš mūzikai uztic savas tā brīža dvēseles noskaņas.

Šovakar Rīgas Domā notiks Romualda Jermaka 85.dzimšanas dienas autorkoncerts, kurā viņa mūziku atskaņos ērģelnieki Tālivaldis Deksnis un Kristīne Adamaite, kā arī lieliski solisti – Jolanta Strikaite-Lapiņa, Ints Dālderis un Jānis Porietis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt