Kultūras Rondo

Prozas lasījumi: Iepazīstinām ar Japānas literatūru

Kultūras Rondo

LR3 "Klasika" gatavojas Eiroradio Ziemassvētku dienai

Reinis Zariņš festivālā "Eiropas Ziemassvētki" atskaņos Bēthovena klaviersonātes

Pianists Reinis Zariņš: Ar Bēthovenu ir kā pa līmeņiem, tu tikai kāp un kāp

19. decembrī Lielajā ģildē, Rīgā, pianists Reinis Zariņš festivāla "Eiropas Ziemassvētki" programmā atskaņos Ludviga van Bēthovena klaviersonātes.

"Mani pašu pārsteidz atkal un atkal, ka vairāk nekā jebkura cita komponista daiļradē ar Bēthovenu ir kā pa tādiem līmeņiem, tu tikai kāp un kāp," Bēthovena mūziku raksturo Reinis Zariņš sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo".

Tā ir mūzika, kura katru reizi atklāj ko jaunu, lai arī šķiet, ka viss ir apgūts un izdarīts.  

"Pēc pāris dienām taisi notis vaļā, skaties, kas tad te! Kā tas te parādījās? Atkal pamani veselu kaudzi ar jaunām lietām, kas kaut kā nekrita acīs, kaut kā palaistas garām. Tā kāp no viena līmeņa uz nākamo, bet kur tas gals ir, nav nekāda gala, tas vienkārši turpinās un turpinās," vērtē Reinis Zariņš.

Gadiem ejot un no reizes uz reizi atklājas jaunas nianses.

"Klausītājam no tā visa nolasās, ka visam, ko spēlē ir nozīme,

tās nav vienkārši notiņas, kas turpinās smuki, līdzeni vai ne tik līdzeni, bet tas ir stāstījums, kuram ir kaut kāda jēga, it kā bezvārdu stāstījums, bet reizē tomēr var saprast," uzskata Zariņš.

Koncertprogrammai pianists izraudzījies viena perioda darbus – Bēthovena 27., 28. un 29. klaviersonāti.

"Ir skaidrs, ka sonātes bija kā privātā laboratorija, kurā Bēthovens varēja sevi likt ārā un izmēģināt jaunas lietas. Man ir interesanti spēlēt šīs sonātes, jo tad es redzu kontekstu, kādā rodas tas Everests – tā 29. sonāte, kurai patiešām līdzīgas nav nevienas to 32 vidū. Kā viņš līdz tai nonāk, 27. sonātē ir kaut kādi aizmetņi, arī 28. ir citi aizmetņi," uzskata Zariņš.

Pianists stāsta, ka savulaik Bēthovens pats lielījies, ka ar viņa 29. klaviersonāti pianisti būs aizņemti arī vēl pēc 50 gadiem.

"Tagad aprit 200 gadi un pianistiem joprojām ar lielu bijību attiecas pret šo gabalu, jo tas  tiešām, nu tas ir vispār pavisam citā līmenī," vērtē Zariņš.

Pianists norāda, ka tā Bēthovena mūzika, kas skanēs koncertā 19. decembra vakarā, nav tā, ko tradicionāli asociē ar šī komponista daiļradi.

"Starp citu, Bēthovena 29. sonāte ir, - ja cilvēks domā, ka viņš zina Bēthovenu no visa iepriekšējā, viņš viņu nezina, - jo tas patiešām ir kaut kas apstulbinošs, kad to noklausās.

Gan tajā, ar kādām sirds asinīm viņš raksta lēno daļu, kam nav nekā tamlīdzīga visā citā viņa klaviermūzikā, gan arī pēc tam to vājprātīgo noslēguma fūgu. Tās ir lietas, kurām nav līdzīgu, un nevar teikt, ka es aptuveni zinu, kāds tas ir," atzīst Zariņš.

Viņš aicina uz koncertu arī, lai gūtu pārsteigumu. 

"Var nākt, lai dzirdētu ļoti burtiskā nozīmē cilvēka gribasspēka izpausmi, kas ir pretēja pret visu, kas stāv ceļā. Ko cilvēks tomēr spēj izdarīt un ar prieku un milzīgu, burbuļojošu enerģiju izdarīt. Kaut ko tādu dzirdēt ir ļoti iedrošinoši," uzskata Zariņš.

Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" koncerti norisinās no 6. līdz 29. decembrim dažādās Rīgas koncertzālēs. 13. decembrī grupas "Sound Poets" un Latvijas Radio bigbenda koncerts, 14.decembrī – koncerts "Bahs Ziemassvētkos".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti