Ojāra Vācieša muzejā skanēs Raimonda Paula agrīnā daiļrade

Mūziķu trijotne – tenors, Latvijas Nacionālās operas solists Nauris Puntulis, klasiskā un džeza pianiste Marika Šaripo un pie kontrabasa Raivo Ozols 6. jūnijā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā ievibrēs sen aizmirstas melodijas, informēja Memoriālo muzeju apvienībā.

Raimonda Paula agrīnā daiļrade estrādes dziesmu jomā mūsdienās tiek definēta kā latviešu estrādes vai vieglās mūzikas klasika. Pirmie mēģinājumi šajā žanra kompozīcijā Raimondam Paulam ir liktenīgā ceļa aizsākums, kad padomju estrādes pozitīvisma un skaidro harmoniju partitūrā ielaužas aizliegtās rietumu pasaules džeza auglis un atklājas viņa melodiķa talants. 

Agrīnajos ierakstos sadzirdama Raimonda Paula klavierspēle. Pianiste Marika Šaripo to raksturo: “Tā ir filigrāna, krāsaina harmoniskā pasaule un raksturīgais Raimonda Paula īpašais, akcentēti aprautais piesitiens”.

Latviešu estrādes žanrā komponista daiļrade ir nepārspēts fenomens, ar pārbagāto melodiju pūru, kas aizsākas latviešu vieglās mūzikas zvaigžņu Valijas Butānes, Edgara Zvejas dziedājumā. Daudzas no viņa melodijām ir vienā taktī ar tautas sirdspukstu, iedziedātu, izraudātu, izdejotu 20. gadsimta latvieša dzīvē.

Koncertprogrammas “Brigadieris” programmā ir “brīdis pirms”, kad Alfrēda Krūkļa un Laimoņa Vāczemnieka dzeja atver mūzikā trakulīgā Raimonda Paula talantu – un neapsīkstošu melodiju okeānu, kurā Ilģuciema stiklapūtēja meistara dēls peldinās savu tautu.

Tēmas? Sākot ar personīgu pārdzīvojumu, atsakot mīļotajai, jo “brigadierim jāceļ jauna siltumnīca kolhozā” – ak, šis padomju farss! Līdz uzplaukst nu jau leģendārā un nekad nevīstošā Raimonda Paula “Mežrozīte” Zigurda Zigfrīda Račiņa balsī. Ojāra Vācieša muzejs atrodas Ojāra Vācieša ielā 19, Rīgā.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti