Nošu atslēga

"Ceļš man nesagādā grūtības" – dziedošā aktrise Karīna Tatarinova

Nošu atslēga

""Ķeksīša pēc" nemāku darīt," - 31. maija jubilārs, mūziķis Uldis Marhilevičs

„Čaks rada tēlu…” – Egona Valtera dziesmu albums „Savādā meitene"

Mūziķis Egons Valters klajā laidis debijas albumu ar Aleksandra Čaka dzeju

"Čaks ir ļoti tēlains. Viņa dzejoļi burtiski ir vizualizējami kā kinofragmenti, turklāt ļoti emocionāli, sevišķi mīlas lirika. Un emocionāla mūzika ir melodiska, harmonijām bagāta – tādas, man šķiet, ir arī jaunās dziesmas," par jauno solo albumu stāsta mūziķis Egons Valters.

Maija vidū Dobeles ceriņu dārzā atklāta jauna ceriņu šķirne "Emīlija" – tā ir veltīta dzejnieka Aleksandra Čaka mammai Emīlijai Čadarainei, – un ar slavenā dzejnieka vārdiem nupat klajā nācis mūziķa Egona Valtera dziesmu albums "Savādā meitene". Tā ierakstā piedalījušies Egona Valtera dēli – Krišjānis un Lauris, kas nu jau labu laiku ir pazīstams Latvijas mūzikas cienītājiem gan kā grupas "Ēnas" dalībnieks, gan kā solo mākslinieks, kas izpaužas, rakstot arī dzeju.

Egons Valters ir ilggadējs Brocēnu vidusskolas direktors, bērnu popgrupas "Knifs" vadītājs, kurš sacerējis dažāda spektra mūziku – bērnu dziesmas, kora mūziku, džezu, roku, šlāgerus. Viņa dziesmas "Dzeltens klavesīns" un "Viss jau ir bijis" joprojām ir populāras brocēnieša, Laura Valtera skolasbiedra Dona repertuārā – slavenais mūziķis savas pirmās kompozīcijas atrādīja tieši Egonam Valteram. 

Vairākas mūziķa Egona Valtera dziesmas nonāca grupas "Labākie gadi" repertuārā, bija arī "Brocēnu dziedošā vienībā", arī šlāgergrupa "Pļumpapā" tika pie kādas dziesmas, kuru skaits sasniedzis četrus simtus.

"Es neesmu profersionāls komponists. Es esmu dziesmu autors – tā es varu sevi definēt, apzinoties to, cik daudz mūzikas tiek izdotas ne tikai pasaulē, bet pat Latvijā.

Atklāti sakot, viduvējas mūzikas, tāpēc es nepiesārņoju ēteru. Kad es sajūtu, ka dziesma ir kā nostāvējies vīns, tad es to izdodu. Vecākajai ir 20 gadi," stāsta Egons Valters.

Savukārt par Aleksandra Čaka dzeju Egons Valters ieinteresējās jau pirms piecdesmit gadiem, kad sāka muzicēt dažādās ballīšu grupās, kuru repertuārā bija arī "Atzīšanās" un "Liepas satumst". Toreizējās dziesmu klades vēl glabājas, un praktiskajā muzicēšanā Egonu Valteru iesaistīja paša tēva Alberts, kas spēlēja akordeonu: "Varbūt kādam šķiet jocīgi, ka skolas direktors var vienlaicīgi spēlēt arī krogā – bet mūzika palīdzēja izdziedāt ārā kaut ko no skolas. Visu mūžu apvienoju šīs divas lietas. Man bija piecpadsmit gadu, kad sāku spēlēt pa kāzām un ballītēm, savukārt es savu dēlu Lauri ievilku muzicēšanā."

Egons Valters dzimis Saldū 1957. gada 21. aprīlī, pēc tam kļuva par brocēnieti. Beidzis Saldus Mūzikas skolas klavieru klasi, taču mūzika par viņa pamatprofesiju tomēr nekļuva:

"Es grasījos stāties konservatorijā studēt mūzikas pedagoģiju, bet, kad sapratu, ka pietrūkst teorētisko zināšanu, tā arī nesaņēmos. Studēju universitātē, beidzu Ģeogrāfijas fakultāti, pēc kuras mani nosūtīja uz Bausku. Biju nobriedis spēlēt grupā "Dālderi", kuriem nebija taustiņnieka. Pat sacerēju dažas dziesmas, kuras varētu viņu repertuārā iederēties."

Kad grupa "Dālderi" izjuka, basists Valdis Ozols izveidoja grupu "Variants", kurā muzicēja arī Egons Valters, dziedāja Dagnija Ozola, Nijole Berezina. Tā viņi kādus sešus gadus muzicēja kopā. 

"Bet tomēr bija apziņa, ka vajag tādu kārtīgu darbu – skolotāja darbu, un mūzika ir tikai vaļasprieks. Tā bija dilemma, kas tanī laikā pastāvēja diezgan aktīvi.

Es jau gribēju kļūt par "tīru" mūziķi, bet sieva neļāva, teica, ka pazaudēšu kaut ko tādu, ko man pēc tam vajadzēs. Un tad es mēģināju savienot, kaut kā apvienoju. Tā bija atpūta, ne darbs. Mūzika bija mana mīļākā, ne sieva," skaidro mūziķis.

1984. gadā piedzima Egona Valtera vecākais dēls Lauris Valters, kam ļoti mīļa bija Ojāra Vācieša dzejoļu grāmata "Astoņi kustoņi". Egons Valters pēc dēla pieprasījuma sacerēja dziesmas pēc šiem dzejoļiem. Turpinājums sekoja pirms pusotra gada, kad tika izdots "Šūpuļdziesmu" albums bērniem un ģimenēm.

"Es šo domu loloju ilgāku laiku. Bija iznākušas vairākas tēta nošu grāmatas, kuras aktīvi lietoja skolās un bērnudārzos, bet no šīm dziesmām maz kas bija ieskaņots. Biju radījis arī pats savas bērnu dziesmas, šūpuļdziesmas, ko dziedāju saviem bērniem. Bet galvenais ir idejai pieķerties klāt un to realizēt, un tas arī izdevās," norāda mūziķa dēls Lauris Valters.

Vienlaikus ar skolotāja un rokmūziķa gaitām Bauskas pusē Egons Valters sāka dziedāt vīru korī. Padsmitnieka vecumā tēvam pievienojās dēls Lauris, kas pirmoreiz Mežaparka estrādē pabija sešu gadu vecumā kopā ar vectēvu Albertu: "Tā ir viena no manām lielākajām un iespaidīgākajām bērnības atmiņām. 1990. gada Dziesmu svētki, man ir seši gadi, un vectēvs mani paņēma līdzi uz lielās skatuves. Es to ļoti spilgti atceros – tās emocijas un pacilātības sajūtu. Kopš tā laika nevienus Dziesmu svētkus neesmu izlaidis. Vīru korī dziedāju tenoros."

Arī Lauris Valters izmantojis ievērojamu latviešu dzejnieku dzeju savās dziesmas, savukārt Egons Valters jau Bauskas periodā ķērās pie Aleksandra Čaka dzejas, vēlēdamies komponēt poēmu "Umurkumurs": "Tas ir diezgan liels dzejojums, bija doma taisīt ar Roberta Ligera pantomīmu. Bet piekusu un iesprūdu – tā gadās, ja jauns cilvēks grib radīt kaut ko dižu, kaut ko lielu.

Toties iepazinu Čaka kodu. Čaks ir ļoti tēlains, viņa dzejoļi burtiski ir vizualizējami kā kinofragmenti, turklāt ļoti emocionāli, sevišķi mīlas lirika.

Un emocionāla mūzika ir melodiska, harmonijām bagāta – tādas, man šķiet, ir arī jaunās dziesmas."

Dziedošs ir arī Egona Valtera jaunākais dēls Krišjānis, kas arī mācījies Saldus Mūzikas skolā, dziedājis koros, un viņa balss skan vairākās jaunā albuma "Savādā meitene" dziesmās – vairumu gan izpilda piecus gadus vecākais Lauris Valters, kurš arī mudināja tēti beidzot izdot pilnībā savu albumu. Tajā Egona Valtera dziesmas iedziedājuši Madara Orola un Uldis Veigurs.

"Man vienmēr ir ļoti patikušas tēta kompozīcijas. Esmu viņu nosaucis par melodiju meistaru. Iekšēji zināju, ka pienāks laiks, kad ieskaņošu lielu daudzumu ar tēta mūziku.

Jau pirms pāris gadiem esmu iedziedājis dziesmas "Nāc, šonakt aizbēgsim" ar Knuta Skujenieka vārdiem. Ļoti skaista un emocionāla likās dziesma "Kad es tevi ieaijāšu" ar Astrīdas Ivaskas vārdiem. Tagad pienāca kārta Aleksandram Čakam," stāsta Lauris Valters.

Mūziķa Egona Valtera albuma "Savādā meitene" atklāšanas koncerts notika 29. maijā Saldus Mūzikas skolā, un cerams, ka tā nebūs vienīgā reize, kad klausītāji klātienē var izbaudīt šī melodiskā, liriskā, izteiksmīgā autora mūziku, kas Jāņa Miltiņa aranžējumos iemūžināta viņa pirmajā soloalbumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt