Diena sākusies

Režisors Pēteris Krilovs: Latvijā daudz kas notiek par spīti

Diena sākusies

Ieva Jurjāne un izstāde "Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā"

Lāčplēša dienas tiešraidei gatavi

Latvijas Radio 3 – «Klasika» Lāčplēša dienas koncerta epicentrā – Dambja jaundarba pasaules pirmatskaņojums

11. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Radio 1. studijā valdīs sirsnīga patriotisma cauraustas noskaņas – "Klasika" aicina uz Lāčplēša dienas koncertu, kurā latviešu kamermūzikas pērles interpretēs trīs labi draugi un domubiedri mūzikā: dziedātāja Evija Martinsone (soprāns), pianiste Agnese Egliņa un klarnetists Mārtiņš Circenis, bet koncertu vadīs Orests Silabriedis.

Koncerta tiešraide skanēs "Klasikas" ēterā un tīmeklī, bet videotiešraidi būs iespējams vērot "Klasikas" facebook.com kontā.

Koncerta apmeklējumam klātienē var pieteikties, zvanot pa tālruni 67206647 (darbdienās) vai pa e-pastu [email protected] (vietu skaits ierobežots). Ierašanās Latvijas Radio (Doma laukumā 8) 11. novembrī no plkst. 17.30, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Ieeja koncertā – bez maksas.

Nav noslēpums, ka Mārtiņam Circenim burtiski nācies ielēkt šajā idejā – koncertā viņš aizstās sasirgušo kolēģi Gunti Kuzmu. "Noteikti vēlam Guntim Kuzam stipru veselību. Un lai tur īkšķus, lai mums viss izdodas – gaišās domas, kas bija saistībā ar šo programmu, bija jau ieplānotas, un mēs darīsim visu maksimāli iespējamo, lai realizētu to visaugstākajā līmenī," teic Agnese Egliņa. "Protams, Guntim vēlam ātru un vieglu izveseļošanos!" - tā Evija Martinsone, bet

Mārtiņš Circenis ir pavisam īss un konkrēts: "Gunča, turies!"

Lāčplēša dienas koncertā goda vietā celti divi šīgada jubilāri. 2019. gads aizsākās ar komponista un diriģenta Alberta Jēruma simtgades atceri, bet aprīlī 100. jubileju svinējām starptautiski cildinātajam komponistam Tālivaldim Ķeniņam. No Jēruma pūra koncertā skanēs solodziesmas "Aicinājums" ar Veronikas Strēlertes dzeju, "Nakts" ar Kārļa Skalbes vārdiem un "Saule" ar Andreja Eglīša vārdiem, savukārt no Ķeniņa daiļrades apcirkņiem ārā celts trijdaļīgais Divertimento klarnetei un klavierēm.

Bet koncertprogrammas epicentrā – Paula Dambja jaundarba pasaules pirmatskaņojums, ko autors rakstījis īpaši šim koncertam. Nopietnajā, dziļu emociju caurvītajā dziesmu ciklā ar latviešu tautasdziesmas vārdiem "Kuršu gada raksti" balsij, klarnetei un klavierēm virknēsies trīs daļas - "Ledus pilna upe tek ",  "Ziemas spēles" un  "Dvēseļu virpulis".

Kāds īsti bija sākotnējais koncerta aizmetnis? Vai abi šīgada jubilāri – Tālivaldis Ķeniņš un Alberts Jērums? "Jā gan, kad Guntis man piezvanīja par šo koncertu, sākām domāt kopīgu repertuāru,” atceras Egliņa. “Par Tālivaldi Ķeniņu doma virmoja un aizvirmoja pie Evijas Martinsones. Atceroties mūsu sadarbību ar Georgu Pelēci pagājušajā gadā,

radās doma par vēl kādu jaunu darbu, jo šāds ansamblis, manuprāt, ir diezgan pateicīgs materiāls arī komponistiem – balss, instruments un klavieres, tātad divi instrumenti un balss.

No manis nāca iniciatīva, ka tas varētu būt Pauls Dambis, jo līdz šim man nav bijusi iespēja ar viņu sadarboties, līdz ar to man pašai bija ļoti interesanti. Viņa mūziku līdz šim nebiju spēlējusi, bet vienmēr bijusi vēlme to darīt – tamdēļ arī uzrunājām Paulu Dambi, viņš bija ļoti atsaucīgs un esam priecīgi, ka nu piedzīvosim pasaules pirmatskaņojumu."

"Vienu reizi komponists bija atnācis arī uz mēģinājumu un deva savus norādījumus – ļoti vienkāršus, tie attiecas uz dažām tempa izmaiņām, bet principā mums bija liels prieks, ka arī viņš bija iepriecināts," stāsta Evija Martinsone.

"Man patīk, ka viņa mūzika ir diezgan brīvi interpretējama," atzīmē Egliņa. "Un arī no viņa paša nāca impulss, ka viņa mūziku var spēlēt brīvi, ļauties emocijām, romantiskām noskaņām, tempu un ritma lietām. Varbūt šķiet – darbs uzrakstīts mūsdienās, tā ir mūsdienu mūzika, bet tomēr te ir citi spēles noteikumi. Dambja kungs jau ir ļoti cienījamos gados, un viņš savā būtībā ir romantiķis, līdz ar to arī mums kā izpildītājmāksliniekiem jātraktē šis materiāls romantiski."

Paula Dambja jaundarbs būs koncerta epicentrā, kā kodols.

"Jā, tas nāca intuitīvi, taču arī pareizi, jo īstenībā komponists pat nezināja koncerta datumu. Taču viņš izvēlējies Lāčplēša dienai zīmīgu tematismu. Tās ir Latviešu draugu biedrības burtnīcās sameklētas tautasdziesmas par kara ainām,” stāsta Agnese Egliņa. “Tā ir ļoti īpaša grāmata, kas izdota 1874. gadā Leipcigā. Komponistam arī pašam ir ļoti interesants stāsts gan par šiem kareivjiem, gan latvju bāleliņiem, kuri tiešām cīnījās un par kādu maksu izcīnīja mūsu tēvzemi... Noteikti to klausieties koncertā! Jo uz pirmatskaņojumu būs arī pats komponists, un Orests Silabriedis solījies ar viņu parunāt. Tā ka būs ļoti interesanti, kas tad īsti slēpjas aiz šīm tautasdziesmām. Šis būs mūsu koncerta noslēdzošais skaņdarbs, tas ir arī ļoti apjomīgs - gandrīz 20 minūšu garumā, kā liels kamermūzikas opuss."

Par Tālivalža Ķeniņa Divertismentu, ko Agnese Egliņa ar Mārtiņu Circeni ieskaņojuši arī Latvijas Radio studijā, klarnetists saka tā: "Katrs traktējums jau ir atšķirīgs, un tā tam arī jābūt – ar Ķeniņu šogad visi mūziķi saskārušies vairākas reizes. Arī man pašam bijusi iespēja uzspēlēt gan šo Divertismentu, gan "Burvju klarneti", kas rakstīta klarnetei solo. Man, ielecot šajā projektā, ir ļoti interesanti, jo jūtos kā pēc smagi padarīta darba, kuru darījuši citi – es atnāku uz banketu un nogaršoju tikai desertu... Kāpēc tā? Man bija jau pieejams ieraksts Paula Dambja skaņdarbam, kas jau bija ar komponista nelielajām norādēm, līdz ar to es

varu tikai iedomāties, cik lēns, garš un sarežģīts bija ceļš līdz rezultātam, kas nu man kā deserts tiek pasniegts ar visu ķirsīti."

Atgriežoties pie Ķeniņa, Circenis atzīst – viņa mūzika ir interesanta: "Ļoti talantīgi un profesionāli uzrakstīta. Varbūt viņš nav pats izcilākais melodiķis, un varbūt, klausoties viņa mūziku, nebūs fragmentu, kas spilgti paliks atmiņā, taču Ķeniņš savu mūziku ir pierakstījis tik profesionāli, ka jebkuram tās izpildītājam ir ļoti viegli nolasīt zemtekstu un vēstījumu, kas jāpanāk ar šo mūziku, līdz ar to vienmēr ir ļoti viegli spēlēt, un arī rezultāts ir ļoti paredzams autora doto norāžu dēļ."

Un kā ar Alberta Jēruma mūziku? Kā mūziķi tikuši līdz viņa mūzikas izpratnei? "Pirmkārt jau bija ļoti grūti atrast nošu materiālu – diezgan ilgu laiku abas ar Agnesi gaidījām, kad tās tiks atsūtītas uz Latviju," stāsta dziedātāja Evija Martinsone. "Diezgan paprāvu kaudzīti izskatījām un sapratām, ka tieši šīs trīs dziesmas varētu būt vispiemērotākās jau sastādītajai programmai. Tad nu ķērāmies pie mācīšanās. Tas ir diezgan sarežģīts muzikālais materiāls, jo vokālā līnija un klavieru līnija ir ļoti atšķirīgas. Tajā pašā laikā tas šo procesu padara ļoti interesantu."

"Pateicība Lilijai Zobens par iespēju sagādāt šīs notis!" teic Egliņa un min vairākus iemeslus, kālab šī mūzika atstāta novārtā. "Pirmām kārtām nošu materiāls ir grūti salasāmā rokrakstā. Lai mūsu mācību process būtu veiksmīgāks, lūdzām notis pārrakstīt datorrakstā. Ja kādam ir vēlme, lai šī mūzika tiktu iestudēta, ir tomēr jāiegulda kādas finanses, lai to pārrakstītu datorrakstā. Otrais lielais iemesls – ir diezgan maz ierakstu, līdz ar to tas apgrūtina iespēju izvēlēties šo mūziku. Un vēl viens liels iemesls ir arī tas, ka

Jēruma mūzika savā veidā ir diezgan sarežģīta: pat iestudējot to jau it kā ar pareizām notīm un pareiziem ritmiem, tā nepadodas ausij un ir katru reizi jāpaskatās, vai tiešām ir pareizi nospēlēts, vai pareizas notis nodziedātas.

Disharmonija, kas tajā valda, ausij ir diezgan neierasta, diezgan grūti izprotama. Arī es pirmo reizi sastopos ar Jēruma mūziku – liels darbs ir ieguldīts un cerēsim, ka mums izdosies to tā atskaņot, ka jaunajiem dziedātājiem būs vēlme to iestudēt. Tā mūzikas "švunka" un jauda jau tur ir jūtama, vienkārši tā ir kaut kas tāds pavisam jauns mūsu ausīm."

Taču šīm neierastajām skaņām mūziķi atradusi visai veiksmīgu kontekstu, jo kocertā skanēs arī Jāzepa Mediņa "Sapņojums", Imanta Zemzara "Balss" klarnetei, Pētera Plakida "5 vienkāršās prelūdijas", kā arī divas dziesmas no Georga Pelēča dziesmu cikla "Ne gudrība, ne dusmas nenāk prātā", kas Evijas Martinsones, Gunta Kuzmas un Agneses Egliņas sniegumā 2018. gada koncertsezonā tika atskaņots vairākkārt un ieguva Latvijas Lielo mūzikas balvu kā gada jaundarbs.

"Centāmies iejusties klausītāja krēslā un redzēt šo koncertu no malas. (..) Zinot, ka būs pavisam jauna mūzika, gribējās piedāvāt arī ko tādu, kas ausij tīkams būs pavisam noteikti," skaidro Egliņa.

Paula Dambja mūziku ļoti labi sagatavos Imanta Zemzara "Balss", kas rakstīta klarnetei solo. Mārtiņam Circenim šī ir pirmā satikšanās ar komponista mūziku. "Opuss rakstīts Ģirtam Pāžem, kurš arī to pirmatskaņojis. Mūzika ir ļoti, ļoti pieklusināta. Reti izpildu šāda tipa mūziku, jo vairāk esmu uz ātrumu un enerģiju vērsts cilvēks, man patīk, ja kaut kas aizraujošs, un šis liekas ļoti nomierinošs, meditatīvs. Domāju, arī klausītājiem būs interesanti dzirdēt manā skatījumā šo labi zināmo klarnešu repertuāru skaņdarbu."

Par Georgu Pelēci runājot, Egliņa saka tā: "Likās iederīgs šāds noslēgums – ar brīnišķīgo Knuta Skujenieka dzeju par skaistajām liepām, kas latviski sarunājas. Kopumā šis tandēms – Knuts Skujenieks un Georgs Pelēcis – radījis brīnišķīgu darbu, un katrreiz pie tā atgriezties ir ļoti jauki. Mēs gan šoreiz mazliet grēkosim, ka izpildīsim tikai divas dziesmas no šī cikla, bet arī tāsir skaistas un katru dziesmu taču var baudīt arī atsevišķi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti