Fusion ģitārists no ASV Stenlijs Džordans sāka kā jau visi puikas no labām ģimenēm - no sešiem gadiem nopietni nodarbojies ar klavierspēli. Tomēr pusaudžu vecumu viņš sagaidīja jau ar ģitāru rokās, cenšoties atveidot Džimiju Hendriksu un Karlosu Santanu. Bērnu stundas nav bijušas veltīgas. Apvienojoties ar jaunu aizraušanos, tika radīta oriģināla tap-tehnika - spēle uz ģitāras grifa ar divām rokām, kā klavierspēlē. Nevar pateikt precīzāk, kurš pirmais iedomājies radīt skaņu no stīgas, piespiežot to grifam, kurā ir iestrādāti īpaši sensori, nevis ar sitienu. Taču tieši Stenlijs Džordans kļuva slavens kā fenomenāls virtuozs, kas perfekti pārvalda tapinga tehniku. Jau pirmais viņa disks "Magic Touch" (1985), kurā bija ne vien ansambļa kompozīcijas, bet arī solo skaņdarbi, kas tika izpildīti jaunajā tehnikā, izraisīja sensāciju - tas burtiski pazuda no veikala plauktiem. Albums bija "Billboard" mūsdienu džeza albumu topa virsotnē piecdesmit vienu nedēļu. Viņš tika nominēts "Grammy" balvai, kas ir neticams retums debijas albumam. Pēc tam Džordans kļuva par gaidītu viesi daudzos džeza festivālos ASV un Eiropā, viņš uzstājas ar solo koncertiem un ansambļos. Ģitārists nemitīgi eksperimentē - izpildot Stīva Vandera un "Beatles" dziesmas džeza manierē vai pārvēršot Ravēla "Bolero" par roka, afro un latīņu stila kompozīcijām.
Kritiķi sauc viņu par vienu no 100 labākajiem visu laiku un tautu ģitāristiem. Arī šodien viņš pārsteidz, meistarīgi izpildot skaņdarbus ar sarežģītu un it kā nemaz ne ģitāras faktūru. Džons Skofilds - Džordana kolēģis - reiz atzina: "Kad es viņu dzirdu, domāju, ka spēlē divi cilvēki".
