Konkursa finālā sacentās četri jaunie diriģenti, diriģējot komponistu Vilņa Šmīdberga, Imanta Kalniņa, Pētera Butāna un Johannesa Brāmsa vokāli simfoniskos skaņdarbus.
No 47 konkursa pretendentiem un 17 dalībniekiem fināla vietas izcīnīja Matīss Pēteris Circenis (Latvija), Aivis Greters (Latvija), Daniils Lašins (Krievija) un Artūrs Oskars Mitrevics (Latvija).
Arīdzan sestdien, visas dienas garumā kā mēģinājumos, tā arī noslēguma koncertā Latvijas Universitātes Lielajā aulā konkursantus vērtēja starptautiska žūrija: Liāna Čonišvili (Gruzija), Marks Korovičs (Francija), Guntars Prānis (Latvija), Ainārs Rubiķis (Latvija) un Vivianne Sīdnēse (Norvēģija).
Spraigā cīņā pirmo vietu un 2500 eiro balvu guva Matīss Pēteris Circenis (Latvija), otro un 2000 eiro balvu - Daniils Lašins (Krievija), trešo un 1500 eiro balvu - Artūrs Oskars Mitrevics (Latvija), savukārt veicināšanas prēmiju 500 eiro vērtībā saņēma Aivis Greters (Latvija).
“Konkursa trešā kārta bija kas neticams, jo visi dalībnieki ir tik jauni! Viņiem bija jātiek galā ar milzu spēkiem - lielu orķestri, monumentālu kori, ļoti intensīviem skaņarbiem - tas bija liels izaicinājums katram," norāda konkursa žūrijas loceklis Marks Korovičs (Francija).
"Latvija, tās kultūra un kormūzikas vēsture mani fascinē. Diriģentu un koru profesionālais līmenis ir ļoti augsts. Latvija ir īstens paraugs kora mūzikai pasaulē. Jums ir diriģenti, jums ir kori, jums ir vēsture un izcili komponisti. Strādāju gan Francijā, gan Šveicē un tur mums ir izveidojies ļoti specifisks skatījums uz Latviju. Mēs zinām, ka pie jums notiek kas īpašs - kora mūzikas tradīcija un kultūra šeit ir ļoti spēcīga,” uzsver Korovičs.
Jāzepa Vītola piektajā starptautiskajā kordiriģentu konkursā, kas norisinājās 2014.gadā, pirmo vietu dalīja Dmitrijs Matvijenko no Baltkrievijas un Martīns Staķonis no Lietuvas. 2009.gadā konkursā uzvarēja Aleksandrs Humala no Baltkrievijas, 2005.gadā - Stefans Vanselovs no Vācijas, bet divos pirmajos konkursos (1997. un 2000. gadā) - igauniete Liliana Kaiva.
