Par komponista, daudzu tautā iemīļotu dziesmu autora Eduarda Rozenštrauha dzīvi zināms maz, tāpēc dokumentālās filmas “Zilais lakatiņš” veidotāji, šķetinot un mēģinot izprast komponista dzīves stāstu, atklājuši līdz šim maz zināmus viņa biogrāfijas momentus.
“Tagad, ja mēs pajautātu kādam par Rozenštrauhu, visi zinātu – ā, nu tā ir tā dziesmiņa “Zilais lakatiņš”, ko Dziesmu svētkos mēs dziedam! Viss kārtībā, bet kas ar šo cilvēku ir noticis,” stāsta režisors Guntis Lēmanis.
Filmā atmiņās dalās komponista laikabiedri un ģimenes locekļi. Bet vēsturnieki pēc valsts arhīva dokumentiem mēģinājuši saprast, kādās 20. gadsimta peripetijās Eduards Rozenštrauhs bija nonācis un kā mēģinājis izdzīvot. Daudzi līdz šim it kā zināmie fakti savulaik tika standartizēti un neatbilda reālajai dzīvei.
“Man ir brīnums, kā viens cilvēks var nodzīvot 10 gadus bez pases pēc kara,” neslēpj Lēmanis.
“Un tas ir lielais jautājums, ko mums ar redaktori Ilzi Strengu nācās šķetināt. Tur ir daudz neatbildētu jautājumu joprojām. Iespējams, ka mēs viņus atbildēsim tikai tad, kad varbūt dabūsim daudzus citus dokumentus Valsts arhīvā, jo tiem, kas pašlaik ir Valsts arhīva dokumenti, mēs izgājām cauri lapiņu pēc lapiņas.”
Interesanti, ka komponista dziesmas 50. un 60. tajos gados, neminot Eduarda Rozenštrauha vārdu, 20 platēs izdevuši trimdas latvieši. Latvijā atzinības prieku un popularitātes kulmināciju Eduards Rozenštrauhs piedzīvoja vien mūža nogalē, 80.gadu beigās, atmodas laikā.
“Filmā parādās viņa vitālā daba,” saka Lēmanis.
“Un cilvēki, kas ir tuvu bijuši – meita, māsas meita, arī mazmeita - uzrāda viņā tādas Latvijas laika kodu, kādā viņš tika audzināts. Kaut kā viņš ir brīnumainā kārtā izdzīvojis šo posmu. Varētu teikt, ka viņš ir tas latviešu tautas izdzīvotājs.”
Dokumentālā filma “Zilais lakatiņš” Latvijas Televīzijas 1. kanālā būs skatāma piektdienas vakarā plkst. 21.15.