Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Laika gaitā savākti apmēram 22 tūkstoši kompozīciju visdažādākajos žanros – tikai latviešu komponistu darbi, autoru skaitam pārsniedzot piecus simtus.
Pagājušā gadsimta 60., 70. un 80. gados trimdas latviešu sabiedrībai tā saucamā dzelzs priekškara dēļ nebija gandrīz nekādu iespēju iegūt un izmantot arī materiālus, kas glabājās bibliotēkās Latvijā. Ēriks Biezaitis pašaizliedzīgi, apbraukājot latviešu komponistu mītnes zemes Amerikā un Eiropā, no tur dzīvojošiem autoriem vāca viņu sacerējumus, vēlāk tos sistematizēja un interesentiem pa pastu par nelielu atlīdzību izsūtīja vajadzīgās kompozīcijas.
Krātuvē Austrālijā nonāca arī neliela daļa Latvijā dzīvojošo komponistu darbu – tos atveda radinieki, draugi, paziņas. Mūzikas kataloga priekšvārdā Ēriks Biezaitis minējis, ka ne visi krātuvē uzņemto darbu autori ir komponisti šī vārda īstajā nozīmē, bet arī visvienkāršākās dziesmas vai mazi instrumentāldarbiņi ir daudzreiz noderējuši trimdas sabiedrībā, piebilstot, ka darbu patieso vērtību atsijās laiks…
Nejaušā tikšanās reizē ar Austrālijas latviešiem Rīgā 80. gados dabūju Ērika Biezaiša adresi, aizrakstīju viņam, un sākās mūsu draudzīgā sarakste. Aizsūtīju, piemēram, krātuvei viņu interesējošas notis, kuru tur nebija – virkni Ādolfa Ābeles, Leonīda Vīgnera, Romualda Kalsona, Paula Dambja kompozīciju kopijas, pretī saņemot vismaz 10 reizes vairāk – pasta sūtījumā bija četras lielas kastes ar trimdas komponistu vokālās un instrumentālās mūzikas opusiem – tolaik neatsverama bagātība.
Atceros kādu mazu epizodi no sarakstes ar krātuves darbiniekiem. Mani ieinteresēja dažas kompozīcijas, par kuru eksistenci uzzināju no krātuves kataloga, proti, trimdas komponista Jāņa Kalniņa darbu sarakstā bija četras oriģinālkompozīcijas ar nerātno dainu tekstiem, kā vēlāk izrādījās – vienīgais šāda žanra devums latviešu mūzikā. Pēc ilgāka laika saņēmu minētos opusus ar mazu piebildi: "Esiet gan diskrēts pielietojumā!"
Pēc Ērika Biezaiša aiziešanas mūžībā 1994. gadā Mūzikas krātuve Adelaidē pārtrauca savu darbību, 1996. gadā viss krājums tika pārvests uz Rakstniecības un mūzikas muzeju Latvijā. Šie materiāli ir iepludināti kopējā datu bāzē, kur katrai vienībai ir piebilde – "no Biezaiša Mūzikas krātuves". Manuprāt, lielākā vērtība ir tie trimdas latviešu komponistu darbi, kuri nav atrodami citās publiskajās mūzikas krātuvēs Latvijā – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas bibliotēkas nošu nodaļā.
Ja kāds grib iepazīties kaut vai ar Jāņa Kalniņa komponētajiem un manis pieminētajiem "Nerātno dainu" paraugiem, jādodas uz Rakstniecības un mūzikas muzeju – laipni lūgti!
