14. jūnijā Tautas frontes muzejā muzicēs dziesminiece Maija Cālīte

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

14. jūnijā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) Tautas frontes muzeja nodaļā (Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā) Līgo svētku ieskaņā notiks muzeja apmeklētāju sadziedāšanās ar dziesminieci un koklētāju Maiju Cālīti.

Sarīkojumā Maija Cālīte dalīsies pārdomās gan par Trešo atmodu, gan latviskajām vērtībām, kas mums jāsargā un jāsaglabā un, protams, dziedās un aicinās dziedāt arī klātesošos, informēja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja klientu apkalpošanas speciāliste Diāna Grīnvalde.

“Maija Cālīte tautas atmodu nav gaidījusi, bet gan pati to nesusi – kā Lidijas Doroņinas-Lasmanes, kā Gunāra Astras, kā citu drosmīgu nacionālās pretestības kustības dalībnieku uzticama paziņa, cīņu un domu biedre. Kā tautasdziesmu izpildītāja. Allaž latviskās krāsās tērpta, ar kokli rokās viņa ceļo pa Latviju, katram satiktajam cilvēkam dodama kaut ko no latviešu varenās dziesmuvaras, no simtiem savā atmiņā glabātajām melodijām,” tā dziesminieci raksturojis LNVM Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns.

Maija Cālīte dzimusi 1932. gadā Alūksnē. Viņas tēvs žurnālists Maksis Cālītis padomju okupācijas laikā tika notiesāts un izsūtīts no Latvijas, bet ģimenei bija vajadzīgs finansiāls atbalsts, tāpēc Maija uzsāka darba gaitas šūšanas cehā. Tomēr vēlme muzicēt ņēma virsroku, un viņa iemācījās spēlēt kokli Mazās ģildes ansamblī “Teiksma”, kuru vadīja Tamāra Jansone (1927–1972). Vēlāk dziesminiece apguvusi kokļu spēli profesionāli, absolvējot Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas kokļu klasi.

Maija Cālīte 20. gs. 80. gados
Maija Cālīte 20. gs. 80. gados

Cālīte aktīvi darbojās Skolotāju namā Rīgā, kur aktrise Alma Ābele iesaistīja viņu Raiņa uzvedumā “Saules gadi”, mudinot arī dziedāt, ne tikai spēlēt kokli.

Pamazām izveidojusies sadarbība ar Jelgavas pensionēto skolotāju biedrību, un nu jau Maija kļuvusi par tās goda biedri. Ilgus gadus viņa muzicējusi kopā ar vijolnieci Irēnu Pabērzu, sadarbojusies arī ar Valmieras skolotāju, tautasdziesmu vācēju, komponistu Artūru Salaku.

Iepriekš minētās ir tikai dažas epizodes no dziesminieces mūža, kurā līdzās “negaisiem” piedzīvoti interesanti pavērsieni, sastapti “gaismas” cilvēki. 1999. gadā Maijai Cālītei piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīme.

Ieeja bez maksas, un laipni aicināts ikviens interesents. Pasākumu rīko LNVM Tautas frontes muzeja nodaļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti