Anglijā un citviet ārzemēs viņa vārds ir pat labāk zināms nekā Latvijā, jo jau 12 gadus viņš dzīvo Londonā, kur ieguvis augstāko izglītību un izveidojis veiksmīgu mūziķa karjeru.
Bet – kā viņš pats uzsver – Latvija viņam ir ļoti svarīga, pēdējos gados viņš dzimtenē uzstājas arvien biežāk un tagad pirmo reizi atvedis uz Latviju arī savu solo šovu.
"Dzimtā valoda" vijoles skaņās
Roberts Balanas muzicēs kopā ar Lietuvas Nacionālo pūtēju orķestri un piedāvās daudzveidīgu un krāšņu koncertprogrammu, kurā skanēs mūzika no klasikas līdz rokam, popam un fankam.
Neilgi pirms 18. novembra kā sveicienu Latvijai dzimšanas dienā Roberts Balanas publicēja īpašu dziesmas "Dzimtā valoda" ieskaņojumu.
Tas tapa sadarbībā ar Lietuvas simfonisko pūtēju orķestri un bija gan kā priekšvēstnesis gaidāmajam koncertam Rīgā, gan kā vijolnieka mīlestības apliecinājums Latvijai.
""Dzimtā valoda" bija tāda skaidrā izvēle. Man šī dziesma ir bijusi ļoti mīļa jau kopš bērnības, es vienmēr dzirdēju, kā tētis to dziedāja vai klausījās.
Un tad arī radās iespēja mēģinājuma laikā ar Lietuvas simfonisko pūtēju orķestri to ierakstīt ar jaudīgu pavadījumu un ar brālīgu sveicienu."
"Dzimtā valoda" skanēs arī koncertā Rīgā, kam nu jau 12 gadus Londonā dzīvojošais vijolnieks devis nosaukumu "Homecoming" jeb "Atgriešanās mājās". Roberts, protams, arī līdz šim uzstājies Latvijā dažādos koncertos, bet šis viņam Latvijā būs pirmais solokoncerts.
Mana identitāte ir "latvietis"
"Londona man ir ļoti tuva, es tur esmu pēdējos 12 gadus dzīvojis, tā kā principā visa mana pieauguša cilvēka dzīve ir notikusi Londonā. Taču mana identitāte vienmēr ir bijusi un būs – latvietis. Es Londonā arī ļoti daudz runāju latviski, gan kad māsas tur ierodas, gan ar draugiem."
"Solokoncerta ideja man radās septembrī, kad spēlēju Latvijas mūzikas lielajā koncertā Mežaparkā, saspēlējos un sadziedājos ar tūkstošiem latviešu.
Tas bija ļoti emocionāli, un es sapratu, ka vajadzētu kaut ko arī atvest uz Rīgu."
Roberta Balanas mūziķa rokraksta spilgta iezīme ir robežu nojaukšana starp dažādiem mūzikas stiliem. Arī koncertā Rīgā klasiskā mūzika apvienosies ar popa, roka un fanka skaņu pasaulēm, vijolnieks spēlēs gan akustisko, gan elektrisko vijoli, darbosies ar elektroniku un dažādiem skaņu efektiem.
"Tieši žanru apmaiņa un robežu laušana man ir svarīgākā lieta. Un arī uzturēt to kvalitāti, kas ir iemācīta no klasiskās mūzikas, šo kvalitāti pārnest uz jauno skaņu pasauli."
"Būs arī jaundarbi. Manā kompozīcijā "Blurred Paths" jeb "Neskaidrie ceļi", ko es atskaņošu kopā ar orķestri, skanēs elektriskā vijole kopā ar efektiem un elektroniku. Būs arī speciāli šim koncertam rakstīts spāņu komponistes Anhelas Lukes skaņdarbs akustiskajai vijolei ar elektroniku."
Mūsdienu mūziku labāk spēlēt ar jaunu vijoli
Roberts vijoli spēlē no piecu gadu vecuma, vairāk nekā 20 gadu laikā viņam bijusi iespēja spēlēt uz daudzām vijolēm, arī Stradivāri un citu izcilu meistaru darinājumiem, bet šobrīd viņa favorīte ir pavisam jauna, tikai divus gadus veca, moderna akustiskā vijole, kas viņa muzicēšanas veidam ir vislabākā sabiedrotā.
"Tieši šim stilam, kādā es spēlēju, gribēju jaunu instrumentu, jo bieži vien, ja spēlēju "Led Zeppelin" vai "AC/DC", vai "Pink Floyd", man uz veca instrumenta to nedaudz bail darīt.
Tādu antikvāru, 300 gadus vecu instrumentu man tomēr negribas ar lociņu pārāk agresīvi spēlēt. Es zinu, ka vijoles ir ļoti izturīgas, bet tas man tomēr šķiet kaut kā necienīgi.
Tāpēc gribēju modernu instrumentu, kas tiešām var izturēt visu un kas ir tieši mans. Man ir arī vecāka vijole, uz kuras es spēlēju, bet tā ir vairāk tieši klasikai."
Koncertā Roberta interpretācijā skanēs arī Eltona Džona skaņdarbs "I’m Still Standing". To pirms vairākiem gadiem vijolnieks sagatavoja kā priekšnesumu, lai atskaņotu Eltonam Džonam veltītā pasākumā, ko rīkoja Londonas Karaliskā mūzikas akadēmija.
Pasākumu pandēmijas dēļ atcēla, bet Roberts savu izveidoto aranžiju ierakstīja un nosūtīja pašam autoram.
"Man piezvanīja pats Eltons Džons"
"Es ierakstīju, nofilmēju un domāju, nu, pirms es kaut kur publicēju, es aizsūtīšu viņa komandai un paskatīšos, vai viņiem patīk. Es jau nezināju, vai kāds atbildēs vai vispār saņems, bet tās pašas dienas vakarā man jau atbildēja un man piezvanīja pats Eltons Džons."
"Tas bija, protams, ļoti liels pagodinājums – parunāt ar viņu, bet vienlaicīgi tā bija arī pavisam normāla saruna kā mūziķim ar mūziķi.
Mēs parunājām par viņa laiku Karaliskajā mūzikas akadēmijā, es pastāstīju par savu pieredzi un to, kā šī mūzikas dzīve akadēmijā laika gaitā ir mainījusies. Mēs arī esam tikušies klātienē jau vēlāk pēc lokdauniem. Satiku viņu ar visu "Rocket" komandu, un jau arī uzturam kontaktus."
