„Ilmārs Blumbergs bija pirmajam numuram uz vāka, un viņš ir simtajam numuram uz vāka,” saka mākslas zinātniece Laima Slava.
Pirmais žurnāla “Studija” numurs iznāca pirms septiņpadsmit gadiem. Žurnāls ir adresēts mākslu mīlošam, inteliģentam cilvēkam, kurš alkst izrauties no ierastās ikdienas un arī izglītoties. “Studijas” 100. laidiens ir savdabīgs ceļojums laikā, jo tajā atgriežas žurnāla pirmā numura galvenie varoņi.
Simt laidienu garumā “Studija” ir reģistrējusi mākslas ainas temperatūru un veidojusi savveida kultūrainas kardiogrammu, kas, laikam ejot, ieguvusi pārlaicīgu vērtību. Un par to pateicība lieliskajam un vērīgajam autoru lokam, no kuriem daži aicināti atskatīties uz kopīgo ceļu arī šajā numurā, viņu vidū – Māris Bērziņš, Jānis Borgs, Imants Lancmanis, Līga Marcinkeviča, Anta Pence, Ieva Priediena, Daiga Rudzāte, Inta Sarkane, Laima Slava, Alise Tīfentāle, Vilnis Vējš un citi.
Uz “Studijas laiku” intervijā Daigai Rudzātei atskatās arī mākslinieki Kristaps Ģelzis un Andris Eglītis. Savukārt Laima Slava sarunājas ar tēlnieku Aigaru Bikši, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci un mecenātu Jāni Zuzānu.
Kā allaž “Studijā” aplūkotas aktualitātes. Arī šis laidiens nav izņēmums. Inga Bunkše intervijās atklāj visu astoņu 2015. gadā pasniegtās Purvīša balvas nominantu – Kaspara Bramberga, Miķeļa Fišera, Ginta Gabrāna, Kristapa Ģelža, Gintera Krumholca, Ģirta Muižnieka, Henrija Preisa un Artura Riņķa – redzējumu par mākslu.
Starptautisku dimensiju iezīmē Alises Tīfentāles raksts par Ņujorkas Publiskajā bibliotēkā līdz šī gada beigām apskatāmo izstādi “Sabiedrības redzeslokā: fotogrāfijas koplietošanai 175 gadi” (Public Eye: 175 Years of Sharing Photography).
Uz kādu skandāla cienīgu, teju simtgadīgu notikumu atskatās Jana Kukaine un Jānis Taurens: “..Liecības, ka Marsels Dišāns varētu būt nozadzis dzejniecei savu slavenāko darbu “Strūklaka”, ir bijušas pieejamas atklātībaā daudzus gadus, bet mākslas pasaule savā vienotībaā – muzeji, mācību iestādes un maākslas tirgus – ir nemitīgi atteikušies atzīt šo faktu”.
