Balstoties 2018. gada pieredzē, kad RIBOCA sevi pieteica pirmo reizi, arī 2020. gada biennāles programmā vienlīdz būtiska būs kā Eiropas dimensija, tā arī Baltijas valstu mākslai raksturīgi skatpunkti.
Izdevība gan ielūkoties vietējās mākslas vides aktualitātēs, gan iepazīt plaša spektra ārzemju mākslinieku veikumu ļaus biennāles apmeklētājiem apsvērt Baltijas reģiona vēsturē un sociālpolitiskajos kontekstos rodamo saikni starp lokālās un globālās kultūras telpas norisēm.
Aicinot uz līdzdalību Rīgā starptautiski strādājošus māksliniekus, atbalstot vietējos māksliniekus jaundarbu tapšanā un vienlīdz aktīvi uzrunājot gan Baltijas, gan citvalstu auditoriju, RIBOCA piedāvā plaša profila platformu dažādu pieredžu un zināšanu apmaiņai.
Viens no svarīgākajiem posmiem ceļā uz RIBOCA turpinājumu 2020. gadā ir bijusi nākamās kuratores izvēle. Šī gada vasarā kuratore Rebeka Lamarša-Vadela nāks klajā ar savu radošo vīziju par RIBOCA2 veidošanas principiem, savukārt rudenī biennāles organizatori iepazīstinās ar aktualitātēm, kas saistītas ar RIBOCA2 māksliniekiem un izraudzītajām norises vietām pilsētā.
Mākslas pasaulē Rebeka Lamarša-Vadela daudzkārt ir atzīta par vienu no drosmīgākajām un iedvesmojošākajām jaunās paaudzes kuratorēm. Pastiprinātu starptautisko uzmanību viņas profesionālā darbība ir izpelnījusies pēc veiksmīgu izstāžu virknes laikmetīgās mākslas centrā “Palais de Tokyo” Parīzē, kur viņa strādāja no 2012. gada līdz 2019. gada pavasarim.
Šo septiņu gadu laikā tapuši mākslas projekti, kuros mijušies starptautiskas atpazīstamības mākslinieku darbi ar lokālām mākslas vidēm raksturīgu tīrradņu veikumu. Rebeka Lamarša-Vadela bijusi kuratore personālizstādēm tādiem māksliniekiem kā Margarita Umo (Marguerite Humeau), Eds Atkins (Ed Atkins), Dāvids Duārds (David Douard), Elēna Martena (Helen Marten), Fransuā Kurlē (François Curlet) un Džons Rafmans (Jon Rafman).
Kā viena no nesenākajām un publikas jo īpaši mīlētām izstādēm jāmin argentīniešu mākslinieka Tomasa Saraceno (Tomás Saraceno) jaunāko darbu prezentācija “ON AIR”, kas norisinājās pagājušajā gadu mijā un kļuva par “Palais de Tokyo” vēsturē apmeklētāko izstādi. Līdzīga apjoma sadarbība kuratorei bijusi arī ar Berlīnes mākslinieku Tino Zēgalu (Tino Sehgal). 2016. gadā “Palais de Tokyo” piešķīra viņam tā saukto carte blanche - neierobežotu māksliniecisko brīvību pār mākslas centra visām ekspozīcijas telpām 13 000 kvadrātmetru platībā.
Kuratore regulāri sadarbojas arī ar citām mākslas institūcijām: ir bijusi Versaļas pils muzeja asociētā kuratore (2017), kuratora padomniece 11. Bamako biennālei Mali (2017-2018), Ņujorkas laikmetīgās mākslas centrā MoMA PS1 veidojusi projektus "Truce" (2013) un "Bright Intervals" (2014), bet ''Stedelijk'' muzejam Amsterdamā - izstādi "Landscape" (2013).
Līdztekus neatkarīgās kuratores darbam Rebeka Lamarša-Vadela regulāri piedalās dažādos semināros, diskusijās un ar mākslas darbību saistītās konkursu žūrijās un komisijās. Viņas raksti ir bijuši publicēti tādos preses izdevumos kā "Frankfurter Allgemeine Zeitung", "Monopol", "Mousse", "Cura" un "l’Officiel Art". Viņa ir 2019. gada vieskuratore Parīzes mākslas meses FIAC īpašajiem projektiem. Rebeka Lamarša-Vadela ir absolvējusi Sorbonnas universitāti, kur apguva mākslas vēsturi, politikas zinātni un vēsturi.
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA), kas dibināta 2016. gadā, ir viens no apjomīgākajiem laikmetīgās mākslas notikumiem Latvijā un Baltijas valstīs. Tā notiek reizi divos gados, un tās radošā vadība ik reizi tiek uzticēta citam starptautiska mēroga mākslas kuratoram. RIBOCA ir sabiedriska iniciatīva, kuru aizsākusi biennāles fonda dibinātāja Agnija Mirgorodska, lai pievērstu starptautisku uzmanību kultūras norisēm Baltijas reģionā, kā arī lai veicinātu domu apmaiņu un sadarbības iespējas, kas piešķirtu Rīgai īpašu vietu mākslas pasaules kartē.
