Noslēdzot Rozentāla jubilejas gadu, «Neputns» izdod māksliniekam veltītu monogrāfiju

Noslēdzot Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadu, “Neputns” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) un Rakstniecības un mūzikas muzeju izdod māksliniekam veltītu monogrāfisku albumu. Izdevuma sastādītājas – LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja, glezniecības kolekcijas glabātāja Aija Brasliņa un “Neputna” galvenā redaktore Laima Slava.

“1902. gadā Janis Rozentāls līgavas Ellijas tēvam Teodoram Forselam vēstulē uzticēja savu sapni: “Visa Jūsu kultūra, galvenokārt mākslinieciskā, ir man tāds kā paraugs, un, būdams gleznotājs, es cienu galvenokārt tādus jūsu lielos meistarus kā Gallens, Jernefelts, Hallonens, Sārinens u. c., un manas slēptākās ilgas ir kļūt par ko līdzīgu Latvijā, ja vien mans niecīgais talants un mūsu ārējie apstākļi dotu iespējas.” Paceļoties Eiropas mākslas līmenī un ieliekot vienu no nezūdošiem nacionālās glezniecības stūrakmeņiem, Rozentāls savā neilgajā radošajā mūžā īstenoja izteikto nodomu, spraigi un pilnasinīgi izdzīvojot gan biogrāfiska romāna cienīgo moderna latviešu mākslinieka sociālās un nacionālās emancipācijas stāstu, gan savas personiskās dzīves “sapni no laimības”,” raksta Aija Brasliņa.

Albumā iekļauta plaša mākslas darbu izlase, ko papildina unikāls fotogrāfiju klāsts, lielākā daļa no tām līdz šim nav bijusi publicēta. Rakstu daļā Aija Brasliņa analizē mākslinieka daiļradi un personību, Inta Pujāte pētījusi Jaņa Rozentāla attiecības ar fotogrāfiju un mākslinieka ieguldījumu sakrālajā mākslā, Valdis Villerušs savukārt aplūko Rozentāla ieguldījumu latviešu grāmatu mākslā. Albumā publicēts arī viens no būtiskākajiem Jaņa Rozentāla rakstiem – teorētiskā apcere “Māksla un tehnika” (1906–1907), kurā mākslinieks ietvēris atziņas, kas atspoguļo viņa izpratni par mākslu un paša darbībā uzkrāto profesionālo pieredzi.

Albuma trešajā daļā atmiņās par Jani Rozentālu dalās mākslinieka laikabiedri Mērija Grīnberga, Arturs Bērziņš, Alberts Kronenbergs, Otis Skulme, Uga Skulme, Indriķis Zeberiņš, Ieva Celmiņa, Maila Talvio, Pauli Ervi un Aino Kallasa.

Izdevumu papildina Jaņa Rozentāla nozīmīgākie dzīves dati, izstāžu saraksts, attēlu saraksts, bibliogrāfija, personu rādītājs, kā arī pilns tekstu tulkojums angļu valodā.

“Jaņa Rozentāla jubileja tika iekļauta UNESCO 2016. gada svinamo dienu kalendārā, izcilā latviešu mākslinieka vārdu tajā ierindojot līdzās, piemēram, viņa laikabiedram Vasilijam Kandinskim. Varam to uztvert ne tikai kā apliecinājumu gleznotāja augstajai profesionalitātei, bet arī kā liecību Eiropas mākslas daudzveidīgajam raksturam, kas sevī iemieso vispārcilvēcisko vērtību dominanti un atvērtību mākslinieciskajai jaunradei,” norāda LNMM direktore Māra Lāce.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti