“Pirmkārt, Magrits ir mākslinieks, kuru pasaulē patlaban visvairāk reproducē. Viņš ir arī mākslinieks, kuru visi pieprasa par viņa tuvumu sabiedrībai. Viņš radīja tēlus, kas mainīja cilvēkus, un Magritu saprot gan bērni, gan pieaugušie. Ikviens viņa gleznās var atklāt kaut ko no sevis,” skaidrojot mākslinieka aktualitāti šodien, uzsvēra Magrita fonda direktors Šarls Hersovičs.
Izstādes apmeklētāji var iepazīties ar vairāk nekā 90 darbiem, kas radīti laika periodā no pagājušā gadsimta 20. gadiem līdz mākslinieka nāvei 1967. gadā.
Gleznas sadalītas vairākās grupās, kas atklāj dažādas Magrita daiļrades šķautnes – pašportreti, vārdi gleznās, kā arī viņa rotaļas ar figūrām un foniem, tai skaitā populāro vīrieša cepurē siluetu. Apmeklētāji var iepazīt viņa mākslinieciskos paņēmienus, kas balstās uz paradoksu izmantošanu.
Magrita radīto darbu mērķis bija radīt apmulsumu par vērotāju iepriekš izveidotām likumsakarībām un realitāti, un tas viņu pagājuša gadsimta otrajā pusē padarīja par kulta mākslinieku.