Kultūras ziņas

Dzeja kā deja, deja kā dzeja

Kultūras ziņas

Vāgnera namu nodos "Latvijas koncertiem"

Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme

Izstāde «Portrets Latvijā» apgāzīs mītu par latviešu humora izjūtas trūkumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Leģendārais fotogrāfa Gunāra Bindes uzņemtais Eduarda Smiļģa portrets, Raimonds Pauls Leo Kokles gleznā, Miervalža Poļa gleznotie valsts prezidenti, Jaņa Rozentāla pašportets un citas spilgtas aizvadītā gadsimta pēdas mākslā (re)konstruē 20. gadsimtu izstādē “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, kas durvis vērs 3.novembrī. Izstādes veidotāji sola - Sutas un Beļcovas muzejā skatāmā izstādes karikatūru daļa apgāž mītu, ka latviešiem trūkst humora izjūtas. 

“Te ir vesela virkne, ko mūsu skatītāji ļoti labi zinās, un ir vesela virkne portretistu, kuri ir jau iepriekš bijuši pārstāvēti, bet ir arī virkne mazāk zināmu autoru un mākslas darbu,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. 

Savukārt izstādes kuratore Ginta Gerharde-Upeniece izstādi salīdzina ar nelielu vizuālo enciklopēdiju, jo par katru personību var arī kaut ko vairāk izlasīt un tādējādi to iepazīt. 

Personības, kas ataino 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju, mākslinieka nozīme gadsimta šķērsgriezumā un portreta kā žanra attīstība ir trīs galvenie argumenti, kā portretu atlasi pamato izstādes veidotāji. 

Izstādes galējā laika robeža ir nevis gadsimts vai tūkstošgades mija, bet gan 2010.gads. 

“Ir zināmi vārdi 20.gs. pirmajā pusē, bet būs arī pārsteigumi,” sola Gerharde-Upeniece. “Piemēram, būs viens tēls, ko mēs zinām, ka tas ir ''Stariks'', un tas ir Ginta Gabrāna video darbs, būs arī tādi portreti, kuri ir tikai kā zīmes un simboli, bet atpazīstami. Taču seja nav primārā. Arī fotogrāfija, tēlniecība, un arī politika un ideoloģija. Arī Staļins un Ļenins būs ar mums.”

Māra Lāce uzteic kolēģu veikumu, veidojot izstādi: “Mani kolēģi, veidojot šo izstādi, ir patiešām ļoti, ļoti daudz eksponātu izcēluši laukā no krātuvēm, eksponāti ir sakārtoti, arī restauratori ir strādājuši, līdz ar to šeit parādās ļoti liels kopums un vākums, manā skatījumā.” 

Izstāde pavisam kopā aptver vairāk nekā 800 mākslas darbu, taču pirmo reizi piedzīvo pārbaudījumu, ka ekspozīcija vienlaikus izstādīta trīs norises vietās. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāmi portreti no pagājušā gadsimta pirmās puses, otra puse lūkojama izstāžu zālē "Arsenāls". 

“Varbūt pavisam savādāks stāsts ir ar Sutas un Beļcovas muzeju, kurā ir skatāmas karikatūras. Mēs zinām satīras žurnālus, kas ir starpkaru periodā, un mēģinājumus karikatūras virzienā, bet arī tur ir paņemta perspektīva – gadsimts karikatūrās,” stāsta Gerharde-Upeniece.

“Mēdz teikt, ka latviešiem neesot humora izjūtas, tad mēs šo tēzi – ar mazo izstādīti, es ceru, pilnīgi apgāžam.

Un esam arī pilnīgi pārliecināti, ka personāži, it sevišķi “Arsenālā” un Sutas muzejā, kuri ir veidoti portretos, arī ieradīsies uz izstādi.”

Portretu izlase visās trīs izstādes norises vietās būs aplūkojama līdz nākamā gada 24. februārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti