Daudziem dzintars vēl joprojām asociējas ne tikai ar Baltijas priežu sveķu asarām, bet arī ar padomju gadu dāmu modi uz dzintara brošiņām un kreļļu virtenēm. Ilgus gadus dzintars nebija aktuālo un cienītāko rotāšanās aksesuāru sarakstā. Izstāde sola lauzt stereotipu par dzintaru kā vecišķu un neinteresantu rotu materiālu, pierādot gluži pretējo.
Ar unikālu piedāvājumu Latvijas un citu Baltijas valstu rotu māksliniekiem speciāli izveidot īpašu kolekciju no dzintara galerijas "Putti" saimniece Agita Putāne nāca klajā jau pirms vairākiem gadiem. Beidzot ideja ir realizējusies un sauli mīlošais dzintars ieguvis visdažādākās formas un ietvarus.
Beidzot tas ir piedzimis! Pirms tam zināju vārdu, zināju, ka tas cēlies no sveķiem, bija nogulsnējies kaut kur galvā, dziļākā kaktā putekļiem pārklājies," par ceļu līdz dzintaram stāsta galerijas "Putti" vadītāja Agita Putāne.
Dzintars neesot vienkāršs materiāls. Lai arī silts un patīkams, tas tomēr prasa laiku un aprunāšanos.
Sākumā bija ļoti grūti, man mēnešiem uz galda bija gabaliņi, kas atrasti Baltijas jūras krastā pie Kolkas, un es ar tiem ļoti ilgi sarunājos, līdz pagājušajā vasarā, Dziesmu svētku laikā staigājot pa Vecrīgu un sajūtot gaisotni, atnācu mājās un pēkšņi tas vienā mirklī atvērās," stāsta rotu mākslinieks Guntis Lauders.
Salīdzinot dažādu valstu rotu mākslinieku izpausmes, visprecīzāk dzintara valodu un siltumu tomēr spēj sajust Latvijas rotkaļi, kuru veikumu galerijā „Putti” varēs novērtēt līdz jūlija beigām.
