Kultūras Rondo

Zviedrijā notiks latviešu izcelsmes mākslinieku izstāde

Kultūras Rondo

Izstāde Jelgavā iepazīstina Kurzemes Provinces muzeja eksponātiem

NO!art kustība Ņujorkā un tās pārstāvja Borisa Lurjes darbi gaidāmajā izstādē Rīgā

Dzīvi apliecinoša vēršanās pret pasaules bezjēdzību: Rīgas biržā varēs aplūkot bijušā rīdzinieka Borisa Lurjes darbus

No 12. janvāra mākslas muzejā “Rīgas birža” būs aplūkojama izstāde “Boriss Lurje un NO!art”. Šis teikums publicēts Borisa Lurjes (Boris Lurie, 1924–2008) izstādes skrejlapā Ģertrūdes Stainas galerijā Ņujorkā 1963. gadā un raksturo izstādi, kas veltīta NO!art kustībai. Tā formējās 1950. gadu beigās un 60. gadu sākumā kā pretmets mākslas komercializācijas tendencei.

“Ņujorkā viņš noorganizējis mākslas kustību "NO!art" (Nē māksla). Viņa biogrāfija ir traģiska un interesanta. Viņš kā ebrejs ir izdzīvojis pēc geto un koncentrācijas nometnēm, zaudējis ģimeni Rumbulā. Pēc šīm traumām viņš dodas uz Ņujorku un interesantā veidā tās apstrādā – viņš sāk cīnīties pret mietpilsoņiem, pret komercializāciju. Par cilvēciskām vērtībām,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” ar mākslinieku Borisu Lurji iepazīstina mākslas zinātniece izstādes kuratore Ivonna Veiherte.

Mākslinieka Borisa Lurjes biogrāfija ir saistīta arī ar Rīgu. No 1925. gada līdz Otrajam pasaules karam Lurjes ģimene dzīvoja Rīgā. Viņš apmeklēja vācu ģimnāziju un prata latviešu valodu. Atgriešanās Rīgā notika 1975. gadā, un visas atmiņas, tikšanās un savas emocijas mākslinieks aprakstījis savos vēl nepublicētajos memuāros ar nosaukumu “In Riga”, kas tapa vairāku gadu gaitā pēc Latvijas apmeklējuma.

“Mani aizrāva viņa ideālisms (..) Man patīk stāsts, kas stāv aiz tā. Daudz pats arī rakstījis atmiņas, izstāžu manifestus. Iznāks drīzumā atmiņu grāmata “In Riga”. Mākslā viņš cīnās pret visu, kas cilvēkam traucē būt cilvēkam.

Pēc pieredzes koncentrācijas nometnēs viņam ir tiesības runāt, izteikties skarbāk, parādīt tādas lietas, kas citam būtu pašmērķīgāk, bet viņam mēs noticam,” turpina Veiherte.

Izstādē būs aplūkojami Borisa Lurjes un citu grupas “No!art” mākslinieku darbi. Runājot tieši par Lurjes darbiem, Veiherte norāda, ka vienlaikus viņa māksla ir “nē māksla” jeb vēršanās pret pasaules bezjēdzību, kā arī “jā māksla”, jo tā ir dzīvi apliecinoša.

“Atšķirībā no pārējiem grupas dalībniekiem, viņš ir estētiskāks. Es redzu pat kaut kādu latvisko, viņš var būt nogaumēts, tonāls, mākslinieciski pat baudāms,” bilst Veiherte.

Izstādes dizaina autore ir māksliniece Anna Heinrihsone. Viņa bilst, ka vēlējusies, lai Rīgas Biržas zāle nebūtu pārblīvēta, lai arī kopumā izstādi veido ap 70 mākslas darbu.

“Ļoti negribējās, lai Biržas zāle ir pārblīvēta, taču darbu ir daudz. Gribējās, lai ir gaiss. Cerams, ka tā ir sanācis,” vērtē Anna Heinrihsone.

Katru piektdienu izstādē būs ekskursijas. No 18. janvāra līdz 8. martam, piektdienu vakaros muzejs aicina iepazīt protesta mākslu kopīgās pastaigās, sarunās un diskusijās par NO!art kustību NĒ!vakars izstādē “Boriss Lurje un NO!art”.

Piektdien, 2019. gada 11. janvārī, no plkst. 11.00 līdz 13.00 Biržā norisināsies izstādei “Boriss Lurje un NO!art” veltītie lasījumi, kuros uzstāsies kuratore Ivonna Veiherte, Borisa Lurjes Mākslas fonda padomnieks Rafaels Fostels, izstāžu kurators Dr. art. Ekharts Gilens un Nirnbergas Neues Museum direktora vietnieks, galvenais kurators Dr. Tomass Haidens.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti