Skanošais vides objekts – metāla bumbas – ir viens no izstādes darbiem, kas apskatāms un arī kustināms galerijā „Romas dārzs”. Tā autore ir latviešu izcelsmes māksliniece no ASV Rita Grendze. Galerijas „Romas dārzs” vadītāja Astra Dzērve uzsver, ka galerija ikdienā veido Liepājas un Liepājas skarto mākslinieku darbu kolekciju, to rādot arī saviem apmeklētājiem. Sagaidot Latvijas simtgadi, īpaša likusies iespēja atvest uz Liepāju un izstādīt ārzemēs dzīvojošo latviešu mākslinieku darbus:
„Meklējot informāciju par šiem māksliniekiem, es uzdūros Pasaules latviešu mākslas centram Cēsīs. Bija interesanti kolekcijā ieraudzīt liepājnieku darbus, to liepājnieku, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā.”
Mākslinieki dzīvojuši, ASV, Kanādā, Austrālijā un citviet. Izstādei dots nosaukums ''Ar Latviju sirdī”.
„Veidojot šo izstādi, likās svarīga doma - ar Latviju sirdī.
Man ir sajūta, ka lielākā daļa darbu tā arī ir radīti. Viņu latviskā identitāte nekur nav zudusi. Ir Latvijas ainavas, bet tajā pašā laikā arī kas pretējs un ļoti moderns,” saka galerijas vadītāja Astra Dzērve.
Pasaules latviešu mākslas centra valdes loceklis Dainis Mjartāns atklāj, ka pirmo reizi viņus uzrunājusi privāta galerija. Pasaules latviešu mākslas centra izstāžu telpas atrodas Cēsīs, stāsta Dainis Mjartāns, un līdz šim darbi izrādīti Latgalē un Rīgā, tagad pienākusi kārta Liepājai:
„Mēs akcentējam māksliniekus, kuriem ir saistība ar Liepāju – Jānis Gailis, Jānis Zuntaks un Augusta Annusa gleznas. Izstādē būs redzami arī Augusta Annusa dzimtas pārstāvju darbi. Atšķirības būs, jo Liepājā būs redzami darbi, ka neceļoja līdzi uz Latgali. Tikko no ASV ieguvām Ņujorkā dzīvojošā mākslinieka Rolanda Kaņepa mantojumu. Interesants, īpatnējs mākslinieks, kura daiļrade būtu padziļināti pētāma.”
Izstādē Liepājā būs redzami keramikas un metāla darbi. Liepājniekiem būs iespēja tuvāk iepazīties arī ar grafiķa Aleksandra Karpova darbiem.
''Mākslinieks Karpovs ir nācis no slavenas dzimtas Latgalē, sāpīgi un trāpīgi viņš savos darbos parāda padomju varas nodarītās sāpes – izsūtījumu, postažu,'' saka Astra Dzērve.
Māksliniekiem, kuri nedzīvoja padomju režīmā, bija plašākas iespējas paust savu domu, spriež Pasaules latviešu mākslas centra valdes loceklis Dainis Mjartāns. Galvenokārt Liepājā būs skatāmi 60., 70. un 80. gados tapušie darbi ASV un Austrālijā, taču būs arī jaunāku laiku darbi. Visi tie atrodas centra krājumā:
''Darbus mēs neiepērkam, tie ir vai nu pašu mākslinieku dāvinājumi, kolekcionāru, organizāciju novēlējumi un dāvinājumi. Tie ir darbi no mūsu zelta fonda, darbi ar lielāku kultūrvēsturisku nozīmi, piemēram, viens no Augusta Annusa pirmajiem darbiem, kas tapis bēgļu nometnē Vācijā; uz samērā slikta audekla, kāds jau nu tur bijis pieejams.''
Liela daļa mākslinieku jau devušies mūžībā vai sasnieguši 90 gadu vecumu, tikmēr Pasaules latviešu mākslas centrs turpina iepazīstināt ar diasporas latviešu mākslu. Izstāde Liepājā, kurā būs apskatāmi 60 darbi, interesentiem būs pieejama līdz februāra beigām.
