Ar projekta veidotāju Kristu Burāni Latvijas Radio tiekas gaļas paviljona pašā centrā. Daudzi tirgus darbinieki, garām ejot, Kristu sirsnīgi sveicina, jo triju mēnešu laikā, kopš top šis projekts, viņa tirgū kļuvusi jau par savējo. Krista uzbur ainu, kāds paviljons izskatīsies un ko apmeklētājiem piedāvās sestdien:
„18.janvāris caļas paviljonam noteikti būs ļoti īpaša diena. Mēs mēģināsim radīt vidi, kurā starp pirkšanu un pārdošanu ieraugām arī cilvēku. To, kas stāv aiz letes, to, kas ved ratos gaļu. Noteikti apmeklētājus sagaidīs dažādi pārsteigumi.”
Viens no pārsteigumiem pircējus sagaidīs tieši pie tirgus letēm, kur kopā ar preci būs iespēja saņemt arī dziesmu. „Visas dienas garumā pie apmēram 20 pārdevējiem stāvēs kora „Balsis” dziedātāji, dziedot dziesmas, kas īpaši ir sarakstītas par šiem pārdevējiem, pie kuriem viņi stāvēs. Un kas mazliet pavērs to noslēpumaino aizkaru no viņu dzīvēm un pastāstīs par pārdevēju sapņiem, par viņu ikdienu. Tātad tajā brīdī, kad jūs kaut ko nopirksiet, dziedātāji jums kā balvu līdzi pirkumam dos arī dziesmu par cilvēku, pie kura jūs esat iepircies,” stāsta Krista Burāne.
Pārdevēju dzīvesstāstus dziesmu tekstos pārvērtusi dzejniece Anna Auziņa, mūziku tiem rakstījis Edgars Raginskis. Līdzās solodziesmām, kas skanēs pie letēm, ik pa laikam būs dzirdamas arī kora „Balsis” kopdziesmas, kas skanēs no paviljona balkona un vēstīs par paviljona dzīvi no agra rīta līdz vēlam vakaram.
Pa paviljona sānu ejām kursēs arī improvizēti autobusiņi, kuros būs iespēja paceļot kopā ar dažādiem tirgus darbiniekiem - ieklausīties viņu pašu stāstos par darbu un dzīvi.
„Gribu aicināt cilvēkus ieklausīties, jo tā ir ļoti liela drosme no paviljona darbinieku puses, ka viņi piekrituši stāstīt par sevi svešiem cilvēkiem. Protams, viņi nav aktieri, bet viņi ir tik interesantas personības, ka ikvienam būs interesanti,” stāsta Burāne.
Viena no drosmīgajām pārdevējām, kas gatava būt par sarunu partneri autobusiņā, ir Rūta Balode. Tirgū viņai ir liela pircēju piekrišana, pat grūti atrast brīvu brītiņu sarunai ar Latvijas Radio. Kad šņukurītis pārdots, Rūta Balode pastāsta, ka tirgū strādā trīs gadus, lai arī darbs ir visai smags, tas viņai sagādā prieku: „Es īstenībā nācu ar lielām bailēm uz šejieni, uzskatot, ka tirgū diezgan briesmīgi ir strādāt. Bet izrādījās, ka ļoti labi, nav nekādas vainas, darbs ir arī interesants, jo katru dienu nāk citi cilvēki.”
Drosminieku vidū, piekrītot piedalīties projektā, ir arī pārdevēja Liene Mārtiņa. Arī viņai pircēju netrūkst. Kad mīkstumiņš samalts un pārdots, Liene Mārtiņa pastāsta, ka viņa tirgū strādā sešus gadus no 21 gada vecuma, viņas pirmais zelta likums esot būt laipnai un pircēja vēlmēs ieinteresētai: „Pirmkārt, nedrīkst stāvēt ar skābu seju, pircējs ir jāsagaida un jāpavada ar smaidu. Īstenībā man liekas, ka šis darbs ir radīts tieši man, jo es šeit jūtos kā zivs ūdenī.”
Ar nelielu satraukumu, bet reizē arī atvērtību jaunām vēsmām projekta norisi sestdien gaida pārdevēja Iveta: „Īstenībā ir labi. Es uzskatu, ka kaut kam ir jānotiek, mēs esam mazliet iesūnojuši. Lai cilvēki nāk, lai uzklausa, mēs viņiem izstāstīsim, paskaidrosim visu, kas viņiem interesē,” saka Iveta.
Līdzās gaļas paviljonam sestdien dažādi Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi risināsies arī visos pārējos tirgus paviljonos, kā arī pārējā tirgus teritorijā un arī Rīgas autoostā, kur skanēs Baha klaviermūzika dažādu paaudžu pianistu sniegumā.
