Kultūras rondo

Rīgas Fotogrāfijas biennāle šogad pievēršas mūsdienu identitātes jautājumiem

Kultūras rondo

Viss par buramvārdiem jeb Aigara Lielbārža monogrāfija

Venēcijas biennālē atklāts Latvijas paviljons ar Amandas Ziemeles ekspozīciju

Mākslas darbi veido savu dzīves telpu. Māksliniece Amanda Ziemele par Latvijas paviljonu Venēcijas biennālē

Atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē. Tā māksliniece Amanda Ziemele atzina, ka paviljona iekārtošana nav bijusi viegla, bet beigu beigās viņas mākslas darbi paši bijuši tie, kas izveidojusi savu dzīves telpu, kuru ieraudzīt var jau no ārpuses. Plašāk par ekspozīciju māksliniece stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo". 

Ekspozīcijas nosaukumā "O day and night, but this is wondrous strange. And therefore as a stranger give it welcome" izmantotas rindas no Viljama Šekspīra lugas "Hamlets", kas atrodamas arī Edvīna Abota novelē "Plakanzeme. Izdomāts stāsts vairākās dimensijās" (Flatland. A Romance of Many Dimensions). 

Starp Albānijas un Islandes paviljoniem Venēcijas biennāles 60. starptautiskajā mākslas izstādē atrodas Latvijas paviljons, kurā mākslinieces Amandas Ziemeles gleznas var skatīt kā skulptūras.

Krāsainos un košos mākslinieces darbus iespējams pamanīt pat no ārpuses, ejot paviljonam tikai garām, jo to spilgtums piesaista uzmanību caur paviljona plašajiem logiem, no kuriem viens ir restots.

Amandas Ziemeles veidotais Latvijas paviljons Venēcijas biennālē
Amandas Ziemeles veidotais Latvijas paviljons Venēcijas biennālē

"Būtībā, domājot par telpu un arī to, kas, man liekas, ļoti labi kaut kādā veidā savietojas, ir jautājumi par gleznām, par tām priekšpusēm un aizmugurēm, kad es vienmēr stāstu – nē, nē, tas ir kopums, jo tās var redzēt arī kā skulptūras, kā objektus telpās.

Es tās saucu par būtnēm, kurām var apiet apkārt, un nav tāds vienas puses vai otras. Tas pats attiecas arī uz iekšpusi un ārpusi telpai – kur tās savienojas," stāstīja Ziemele.

Amandas Ziemeles veidotais Latvijas paviljons Venēcijas biennālē
Amandas Ziemeles veidotais Latvijas paviljons Venēcijas biennālē

Restotais logs un saules gaisma rada jaunu slāni uz mākslas darbiem, kas dienas gaitā mainās, bet tikpat labi dod iespēju biennāles apmeklētājiem palūkoties uz izstādi no ārpuses, tā it kā saraujot paviljona ierobežotās telpas robežas. 

"Jā, tas viens no veidiem, kā ieraudzīt izstādi, ir arī no ārpuses. Kā mēs redzam, arī viens no darbiem pats skatās ārā, kas notiek," norādīja Ziemele.  

Gleznas, kuras vienlaikus var skatīt kā skulptūras, kā objektus, Latvijas paviljonā veido pašas savu dzīves telpu – tās var aplūkot no kāda konkrēta skatu punkta, vai tām var apiet apkārt, aiz tām paslēpties. 

"Šobrīd ir tāda sajūta, ka šiem darbiem nav vairs nepieciešama mana palīdzība vai kas tāds, viņi vienkārši šeit ir veidojuši arī savu tādu dzīves telpu uz mirkli, pusgadu, un tad viņi vēros arī, kas šeit notiek," stāstīja Ziemele.

Amandas Ziemeles veidotais Latvijas paviljons Venēcijas biennālē
Amandas Ziemeles veidotais Latvijas paviljons Venēcijas biennālē

Tas, kā mākslas darbi galu galā iekļāvās tiem atvēlētājā telpā, brīžiem bija pārsteigums arī māksliniecei pašai, viņa atzina, un tas mudinājis viņu domāt par to, ko ar savām radītajām būtnēm varētu darīt vēl tālāk.

"Tādā ziņā šis ir tāds noslēgts posms, bet pietiekami atvērts arī nākamajām idejām," pauda Ziemele.

Pie Latvijas paviljona veidošanas, protams, strādāja vesela komanda, un viens no komandas pārstāvjiem ir arhitekts, arhitektūras studijas "Ēer" līdzdibinātājs Niklāvs Paegle, kas ar Amandu Ziemeli sadarbojās pirmo reizi.

"Mums bija viena tāda darbnīcas formāta saruna, kurā bija Adams [Budaks – Latvijas paviljona kurators] un Amanda, un Daiga [Rudzāte], un visi pārējie, un tad, man liekas, tas pagrieziena punkts bija tad, kad mēs runājām par telpas un konstrukciju, tātad šo darbu, savstarpējo sazobi.

Tajā brīdī man likās – nē, mums nevajag radīt papildu konstrukcijas, papildu starpsienas, papildu apgrūtinājumus. Mums ir jāļauj šīm figūrām pašām sevi pārbaudīt," stāstīja Paegle. 

Tātad figūru rāmji, skeleti un karkasi paši kļūst par konstrukcijām, spēj paši sevi noturēt, un tur nav nekā lieka. 

"Katrs elements dara savu darbu, un brīžiem, ja tas būtu pāris centimetrus lielāks uz vienu vai otru pusi, tad šī figūra vairs nespētu sevi noturēt un, iespējams, vairs neizskatītos tā, kā mēs redzam šobrīd. Tās tā kā ir sasniegušas kaut kādu robežu ar visu savu eļļas krāsas smagumu un audeklu, un visu pārējo. Tās knapi balansē, brīžiem liekas, ka stāv uz pirkstgaliem, un tur ir tā robeža. Man ir liels prieks, ka izdevās kaut kā sinhronizēt šo pieeju visai komandai," pauda Paegle.

KONTEKSTS: 

Venēcijas biennāles 60. starptautiskā mākslas izstāde ar nosaukumu "Foreigners Everywhere"" (izstādes kurators Adriano Pedrosa) būs atvērta apmeklētājiem no 2024. gada 20. aprīļa līdz 24. novembrim.

Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā ikreiz piedalās aptuveni 90 valstis. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē akcentē Latvijas laikmetīgo mākslu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā.

Latvijas dalību Venēcijas mākslas biennālē kopš 1999. gada nodrošina Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Šogad Latviju biennālē pārstāv māksliniece Amanda Ziemele ar ekspozīciju "O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti