Mākslīgā intelekta algoritmi ir mums visapkārt, tie ieraksta katru mūsu kustību sociālajos tīklos, novēro mūs caur novērošanas kamerām, būtībā tie visu laiku it kā skatās uz mums un dokumentē mūsu dzīvi.
Ņemt un paskatīties tiem pretī – uz to aicina Jurģa Petera jaunā izstāde, jo, kā uzskata autors, ir taču ļoti interesanti saprast, kas tad īsti ir tas, kas skatās uz mums?
"Man pašam ir ļoti interesanta šī iedzīvināšana. Formas, balss, tēla piešķiršana šiem ļoti gudrajiem algoritmiem. Virsmērķis man bija – izveidot iespēju interaktēties ar viņiem, proti, ka tas nav vienkārši statisks attēls vai videodarbs, kurā mēs skatāmies, bet ka skatītājs spēj ar savu klātbūtni fiziski interaktēties ar sintētiskajām būtnēm. Man tieši šī satikšanās šķiet interesanta. Es domāju, ka tālāk nākotnē tas būs arvien aktīvāks pētniecības lauks, kā mēs varam mijiedarboties ar šīm sintētiskajām radībām," spriež mākslinieks.
Izstādē vistiešāk šī mijiedarbība izpaudīsies interaktīvajā instalācijā "Sintētiskā satikšanās", kas ir izstādes centrālais darbs. Tās pamatā ir mākslīgo neironu tīkls, kurš reālajā laikā ģenerē attēlu virknes ar savdabīgām būtnēm. Skatītāju klātbūtni sajūtot, būtnes iznirst no abstraktajām datu kopām un to sejās iezīmējas arvien cilvēcīgāki vaibsti.
"Kas skatītājam būs jādara? Būs jākustina roka. Tur ir īpašs sensors, un, skatītājam pienākot klāt un veicot tādu līganu rokas kustību, šie algoritmi atdzīvosies. Galerijas vidū būs milzīga projekcija 2 reiz 2 metri, un tajā tad varēs redzēt rezultātu," skaidro Jurģis Peters. "Sajūtot skatītāju klātbūtni, algoritms sāks ģenerēt tādas cilvēcīgi spocīgas būtnes, un interakcija ar roku nozīmē to, ka tu tiešā veidā varēsi tās būtnes ietekmēt, tās mainīs formu, sekos tev. Nu, tāda rotaļīga interakcija."
Pārējie izstādes darbi atklās citas mākslīgā intelekta īpašības, arī trūkumus, piemēram, būs video darbs, kas uzrādīs nespēju precīzi attēlot cilvēka anatomiju.
"Videodarbā es mēģināju parādīt, ka, jā, algoritmi ir ārkārtīgi spējīgi, fantastiski, bet tomēr ir kaut kādas lietas, ar ko tie nevar tikt galā. Dažkārt tās ir ļoti triviālas lietas. Šai saistībā ir izveidots video, kur mākslīgais intelekts cenšas uztaisīt rokas un pirkstus. Būtībā tā jau zināma lieta, ka mākslīgajam intelektam ir ļoti grūti attēlot cilvēka pirkstus un rokas. Darbā ir apspēlēta šī nevarēšana, tātad, ka no vienas puses tas ir ļoti daudzsološs, bet ir arī ne mazums problēmu un lietu, kas ir jāatrisina," stāsta Peters.
Būs arī lielformāta izdruka, kas savukārt atspoguļos, kāda ir mākslīgā intelekta izpratne, par to, kas ir reliģiski attēli un kādas izskatās svētas būtnes.
Jurģi Peteru ļoti interesē jauno tehnoloģiju izmantošana mākslā, viņš pats to var darīt ļoti lietpratīgi, jo līdzās mākslinieka izglītībai viņam ir bakalaura grāds digitālo mediju tehnoloģijās un maģistra grāds kiberdrošībā Birmingemas Universitātē.
Viņš uzskata, ka straujā tehnoloģiju attīstība paver iespēju arī māksliniekam attīstīt jaunas mākslas formas, it īpaši, zinot, ka reālā pasaule arvien vairāk saplūdīs ar virtuālo.
"Tagad jau mazliet noplakušas visas tās runas par metaversu, bet es domāju, ka tas ir joprojām te un tas kļūs arvien populārāks. Līdz ar to, ja mēs pavadām laiku šajā virtuālajā realitātē, metaversā, tas prasa arī kaut kādas jaunas mākslas formas un tas dod arī milzīgas iespējas māksliniekam, kurš var strādāt ar visām skatītāja maņām vienlaicīgi. Tā kā noteikti būs ļoti daudz kā jauna," uzskata mākslinieks.
Jurģa Petera personālizstādi "Sintētiskā klātbūtne", kas aplūko cilvēka un tehnoloģiju attiecību mijiedarbi, atklās ceturtdien, 20. jūlijā, ISSP galerijā.
