Izstādes
15. jūlijā festivāls iesāksies Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā ar izstādes "Tagadnes artefakti" atklāšanu. Lūgta gan atgādināt, kas tā par vietu, gan iepazīstināt ar izstādes ieceri, kuratore Žanete Skarule Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" teic: "Šogad tieši arī izstādes tēma ir par šo konkrēto ēku, kas patiesībā kādreiz bija Cēsu neredzīgo biedrības ražošanas cehs, kur tika ražoti konservu vāciņi un vēl dažādas lietas. Pirms dažiem gadiem mēs šajā vietā uztaisījām Cēsu Mākslas festivāla vizuālās sadaļas izstādi.
Tajā brīdī, kad tur vēl turēja ekskluzīvas automašīnas – tur bija tāda kā novietne –, mēs nevarējām iedomāties, ka pēc dažiem gadiem šī vieta būtībā kļūs par Cēsu kultūras sirdi.
Es domāju, arī vājredzīgie nevarēja iedomāties, ka būs izstāde, kurā viņu dzīve tā pēkšņi tiks apskatīta. Oļa Vasiļjeva, kas ir viena no mūsu māksliniecēm šogad, ir izveidojusi instalāciju "Rosme", kas kavējas šajās atmiņās; tiek pieminēta, referencēta ne tikai darba dzīve, bet arī ārkārtīgi bagātā kultūras un sociālā dzīve, jo šeit notika gan ziedu izstādes, gan sporta sacensības, gan dažādi amatniecības pulciņi un kas tik vēl ne. Tas arī būs iekļauts izstādē "Tagadnes artefakti"."
Līdzās māksliniecei Oļai Vasiļjevai būs Kristaps Ancāns, "kurš izstādē ir aizrāvies ar griestu dekorācijām un apcer to, kā šīs dekorācijas mainās līdz ar ideoloģijām un politisko iekārtu,"
atklāj "Tagadnes artefaktu" kuratore. "Ancāns to ļoti interesanti sauc par "kontekstu amnēziju", kas, viņaprāt, ir ļoti raksturīgs šī laika artefakts, jo dažubrīd šos dažādos kontekstus mēs varam atrast pat vienā kāpņutelpā."
Izstādi Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā bagātinās arīdzan lietuviešu mākslinieki Augusts Serapins un Lina Lapelīte. "Augusts Serapins mums pievienosies ar mākslas darbu, kas saucas "Divas mājas, viens jumts", bet skatītājiem tas parādīsies kā viena māja un divi jumti, proti, šī māja, kas ir guļbūve, tiks veidota no divām mājām – viena ir atceļojusi no Lietuvas, savukārt otru mēs atradām tepat "Glāzniekos" Drustos.
Mākslinieks mēģinās šīs mājas sabūvēt kopā, kaut kādā ziņā iezīmējot latviešu un lietuviešu dalīto vēsturi, kultūru un arī liekot mums aizdomāties par daudzām pamestajām ēkām Baltijas teritorijā,"
pauž Žanete Skarule. "Lina Lapelīte kopā ar teksta autori Darju Čečuškovu ir izveidojusi dziesmu. Dziesmas teksts sarakstīts Krievijas iebrukuma [Ukrainā] pirmajā dienā. Skaņdarbu atskaņos mūsu pašu Cēsu koris "Beverīna". Atklāšanā tā būs dzīvā performance, bet vēlāk šīs skaņas būs uzsūkušās ēkas sienās un tās varēs vēl jo projām dzirdēt."
No festivāla pirmās līdz pēdējai dienai notiks vēl divas ekspozīcijas. Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde "Pārāk tuvu, pārāk tālu", kas iezīmēs latviešu gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna tuvojošos simtagdi. Labi zināms gan Kalifornijas, gan Latvijas mākslas vidē, Staprāns ar savu nemainīgi pazīstamo rokrakstu devis būtisku ieguldījumu ne tikai šajās kultūrtelpās, bet arī plašāk pasaulē, vēsta festivāla veidotāji. Izstādes kuratore ir Maija Rudovska.
Savukārt koncertzāles "Cēsis" galerijā notiks izstāde "Divu toņu daudzfrekvenču komunikācija". "Tās autors ir Cēsu Mākslas festivāla vizuālas sadaļas ilggadējs arhitekts, arīdzan pasniedzējs un mākslinieks, kas aizraujas ar jaunajiem medijiem, – Martins Vizbulis. Mākslinieka paša vārdiem, šajā izstādē varēs mākslas darbam piezvanīt. Kā tas notiks – man nav ne jausmas. Ir jānāk un jāskatās. Uz vietas būs norādes" piesaka Žanete Skarule.
Mūzikas un teātra notikumi
Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programma ir Artura Maskata un Indras Lūkinas kopdarbs un ne pirmo, bet padsmito reizi. "Katru reizi, protams, ir kaut kas jauns, bet ir arī savi ierasti ceļi, pa kuriem mēs tīri konceptuāli mūzikas ziņā virzāmies. Viens ir – vienmēr kaut ko jaunu, nebijušu atklāšanā sniegt," skaidro Maskats.
Mūzikas programmu koncertzālē "Cēsis", kas savulaik izauga no festivāla idejas, ka ir vajadzīga šāda koncertvieta, 15. jūlija vakarā atklās Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un perkusionists Miks Čavards. Koncerta nosaukums – "Dziesmas bez vārdiem".
"Diriģents Sigvards Kļava ir izveidojis, manuprāt, ārkārtīgi interesantu un brīnišķīgu programmu, kuru varētu saukt kā "meditācijas un mistiska pieredze apkārt Baltijas jūrai".
Tur ir lietuviešu komponiste Žibokle Martinaitīte, tur ir zviedru komponists Anderss Hillborgs, paša Mika Čavarda improvizācijas, latviešu komponiste Santa Ratniece, un tad lielais avangarda, multimediālu improvizāciju meistars Džons Keidžs, ar kuru Latvijas Radio korim un Sigvardam Kļavam ir īpaši radošas attiecības."
Nedēļu pēc atklāšnas – 22. jūlija vakarā – izskanēs amerikāņu pianista Roberta Flaica solokoncerts "Klusās rezonanses". "Viņš ir ārkārtīgs latviešu mūzikas, kā tagad varētu teikt, fans vai pielūdzējs un regulāri atskaņo jauno latviešu mūziku, un uzrunā autorus, lai tie atkal radītu jaunu mūziku," atzīmē Arturs Maskats. "Arī 22. jūlija vakarā ir gaidāms pirmatskaņojums Jāņa Petraškeviča klavierdarbam, kura nosaukums ir "Klusā balss". Vēl programmā ir gan Krists Auznieks, gan Gundega Šmite, gan Linda Leimane – tātad jaunie latviešu komponisti –, un ir arī Valentīna Silvestrova Otrā klaviersonāte. Valentīns Silvestrovs pašlaik ir viena no Ukrainas lielākajām kultūrzīmēm pasaulē." Koncertā tostarp dzirdēsim Imanta Zemzara un Džefrija Mamforda darbus.
"Kā vienu no Cēsu festivāla zīmēm mēs uztveram Riharda Vāgnera mūziku. Vāgners ir mūsu lielais ceļvedis,"
uzsver Arturs Maskats. Šogad festivāla mūzikas programmā tiks atskaņota Riharda Vāgnera operu tetraloģijas "Nībelunga gredzens" trešā opera "Zīgfrīds". 29. jūlija vēlā pēcpusdienā koncertatskaņojumu diriģēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Tarmo Peltokoski, kurš, kā pačukst Maskats, esot liels Vāgnera cienītājs.
Muzikālās programmas turpinājumā 5. augustā Cēsu Svētā Jāņa baznīcā skanēs viduslaiku dziedājumi senās mūzikas ansambļa "Schola Cantorum Riga", Guntara Prāņa un Ievas Nīmanes sniegumā. Bet 13. augustā brīvdabas koncertā Cēsu pils parka estrādē uzstāsies komponists Kārlis Lācis, klausītājiem atskaņojot savu mūziku no teātra izrādēm un mūzikliem. Izpildītāju pulkā Latvijas dziedātāji un aktieri.
Augustā "Grand Prix" teātru skatē koncertzālē "Cēsis" izrādīs četras kritiķes Zanes Radzobes izvēlētas izrādes: no Valmieras teātra būs iestudējumi "Sēras piestāv Elektrai" (režisore Inese Mičule) un "Nelabie. Pēc Dostojevska" (režisors Elmārs Seņkovs), no Dailes teātra – monoizrāde "Zēni nav meitenes" (režisore Diāna Kaijaka) un no Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra – skatuves darbs "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" (režisore Laura Groza).
Plašāks ieskats programmā atrodams Cēsu Mākslas festivāla tīmekļa vietnē.
