Atvadīšanās no mākslinieces notiks 16.martā pulksten 13.00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā, Aizsaules ielā 2, Rīgā.
Silvija Šmidkena no 1942. līdz 1949. gadam mācījās Rīgas 2. pamatskolā un no 1949. līdz 1954. gada Rīgas Daiļamatniecības vidusskolas Keramikas nodaļā, vēlāk Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļā (RLMV, tag. MIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas dizaina izglītības programma). Silvija Šmidkena absolvēja RLMV Keramikas nodaļu 1954. gadā un viņai līdzās RLMV beidza Margarita Priede (Urbāne) un U. Jansons, Jānis Mazbrālis, kuri piedalījās keramikas ciļņu veidošanā un izgatavošanā bij. "Kolhoznieku namam".
No 1954. līdz 1960. gadam Silvija Šmidkena studēja LPSR Valsts mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare).
Silvija Šmidkena LMA absolvēja 1960. gadā ar diplomdarbu "Jaunatnes kluba atpūtas telpas dekoratīvs noformējums", kas sastāvēja no interjera detaļām, sienas keramikas panno "Talka", arī sienas šķīvjiem un traukiem. Diplomdarba vadītājs – keramiķis Georgs Kruglovs. Līdzās viņai LMA absolvēja Daina Kopštāle (Grauda) ar darbu "Kafijas servīze" fajansa tehnikā u.c.
Jau studiju laikā, no 1956. gada Silvija Šmidkena piedalījās izstādēs: LMA studentu izstādēs, LPSR Tēlotājas un lietišķās mākslas izstādē (1957, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM), Latgales un Vidzemes keramikas un audumu izstādē (1958, bij. Cēsu novadpētniecības muzejs, Cēsu muzejs), LPSR 3.Jauno mākslinieku izstādē (1959, bij. Valsts latviešu un krievu mākslas muzejs, LNMM) u.c.
Pēc LMA absolvēšanas māksliniece turpināja piedalīties izstādēs, t.sk. Baltijas republiku izstādē (1960, Maskava, Krievija) un Starptautiskajā Keramikas izstādē (1962, sudraba medaļa, Prāga, Čehija). Silvijas Šmidkenas darbi bijuši eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, u.c.
20. gs. 70. gados māksliniece bij. G. Šķiltera memoriālajā muzejā organizēja porcelāna izstādi "Satikšanās", kur piedalījās kopā ar grafiķi Gunāru Krolli un tēlnieci Artu Dumpi. Silvija Šmidkena iniciējusi keramiķu tematiskās izstādes "Krūze" (1986, bij. MF izstāžu zāle "Ķīpsala"), "Bļoda" (1987, bij. MF izstāžu zāle "Ķīpsala"), "Svečturis" (1989, bij. MF izstāžu zāle "Ķīpsala"), "Visur tie māli" (2006, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, LNMM), Ķīpsalas keramikas izstādi "Spārnotā vasara" (2012, Valmieras muzejs), "Ķīpsala jūras malā" (2014, Lapmežciems), Ķīpsalas keramikas izstādi galerijā "Tornis", (2015, Sigulda), "Skaistuma lietderība" (2016, DMDM, LNMM), "Ķīpsalas keramika" (2015, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, tag. Rotko muzejs) u.c.
Māksliniece ir sarīkojusi personālizstādes un nelielas grupu izstādes: "Silvija Šmidkena, Leons Lukšo keramika" (1976, bij. Ārzemju Mākslas muzeja Velvju zāle, AMM, LNMM), "Silvija Šmidkena, Leons Lukšo keramika" (1983, bij. G. Šķiltera memoriālais muzejs), "Silvijas Šmidkenas darbu izstāde" (1985, Republikāniskais Zinību nams, tag. Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo katedrāle, Rīga), "Vēl arvien.." (2017, Rotko muzejs) u.c.
Silvija Šmidkena radoši darbojusies Mākslas fonda (MF) keramikas darbnīcās: MF Mākslas keramikas fabrikas darbnīcās Maskavas ielā 255, Rīgā (1960-1963), MF Ķīpsalas keramikas darbnīcās, Balasta dambī 34, Rīgā (1964), MF Eksperimentālās keramikas darbnīcās, Balasta dambī 34, Rīgā (1969).
Eksperimentālo keramikas darbnīcu pirmais vadītājs bija Dainis Krastiņš (1925–2005). Tajā darbus no 1970. gada realizēja keramiķi Izabella Krolle, Leons Lukšo (1930–1984), Rita Einberga, sekcijas vadītāja Natālija Mentele (1924–1987), Violeta Jātniece, Skaidrīte Cihovska (1937–2023), Latvīte Medniece (1924–2018), Pēteris Martinsons (1931–2013), Inese Āboliņa u.c. 1983. gadā Ķīpsalā tika uzcelta jauna Mākslas fonda Eksperimentālo keramikas darbnīcu ēka ar darba telpām un izstāžu zāli (1983, arhitekti Kārlis Alksnis, Sarmīte Fogele, PSRS AS nominācija PSRS labākā ēka). Pēc darbnīcu privatizācijas 1992. gadā, Silvija Šmidkena bija ievēlēta par SIA "Ķīpsalas keramika" prezidenti (1993–1996, 1999–2002).
Māksliniece strādāja galvenokārt ar Latvijas brūno mālu, reizēm ar gaišo šamotu. Keramiķes radošais darbs ir ļoti plašs un daudzpusīgs formā un izteiksmēs: trauki, dekoratīvā keramika, dārza keramika, monumentālā, memoriālā keramika utt.
Silvija Šmidkena un Leons Lukšo sadarbībā ar MF kombinātu "Māksla" un Dekoratīvo mākslas kombinātu veidoja darbus interjeriem un eksterjeriem: apgaismes ķermeņi restorānam "Atpūta" (1970, Olaine), objekts "Podu stabs" bij. "Piena restorāna" interjeram (1971, arhitekts Josifs Goldenbergs (1907–1984), māls, glazūra, h-5 m, Rīga), ēkas pirmā stāva ieejas mezgla dekoratīvs flīzējums (Brīvības gatve 412, Rīga, 20.gs. 70. gadi), objekts "Jūra" bij. pansionāta "Daina" ēdnīcā (1987, Jūrmala), objekts "Koks" uzņēmuma a/s "Brasla" ēdnīcā (1990, Braslas iela 22, Rīga). Māksliniece veidojusi dekoratīvo keramikas sienas flīzējumu LMS muzeja ēkā (Mākslinieku nams, 1992).
1984. gadā Silvija Šmidkena veidoja kapa pieminekli dzīvesbiedram Leonam Lukšo (šamots, glazūra, Rīgas I Meža kapi, "Mākslinieku kalniņš", arh. Juris Pētersons (1931–2015), h-110 cm, 1984).
Silvija Šmidkena bija keramikas kritiķe un publiciste, veidoja izdevumus "Māksla mīlēt mālu" (2014, "Zvaigzne ABC"), "Mūsu Ķīpsala" (2016, Rotko muzejs), par nozari viņa rakstījusi arī presē: žurnālos "Māksla", "Karogs", albumā "Latviešu lietišķā māksla", laikrakstā "Literatūra un Māksla" u.c.
Silvija Šmidkena saņēmusi daudzus nozares apbalvojumus: sudraba medaļu Starptautiskajā Keramikas izstādē Prāgā (Čehija, 1962), LMS valdes atzinību (1970), LPSR Kultūras ministrijas Goda rakstu (1971), izstādes "Keramika un arhitektūra" diplomu un medaļu (Gdaņska, Polija, 1973), LMS Goda rakstu un medaļu (kopā ar L.Lukšo, 1974), Valorisas Kultūras un mākslas asociācijas balvu (Francija. 1978), Nopelniem bagātās mākslas darbinieces Goda nosaukumu (1988) u.c. Par ieguldījumu Latvijas kultūrā un mākslā Silvijai Šmidkenai kopš 2016. gada bija piešķirta VKKF mūža stipendija.
Silvija Šmidkena, atbilstoši tolaik pastāvošam nolikumam, no 1960. gada bija uzņemta par Latvijas Mākslinieku savienības biedres kandidāti ar grafiķa Pētera Upīša (1899–1989; LMA Grafikas katedras ksilogrāfijas un linogriezuma tehniku pedagogs 1945–1989), Margitas Melnalksnes, Georga Kruglova rekomendācijām, LMA rektora, gleznotāja Oto Skulmes parakstītu ieteikumu un LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, lietišķās mākslas mākslinieka Žaņa Ventaskrasta (1906–1978) parakstītu ieteikumu. Mākslinieci uzņēma Latvijas Mākslinieku savienības Lietišķās mākslas sekcijā 1962. gadā ar keramiķu Georga Kruglova, Elzas Zariņas (1907–1997), Margitas Melnalksnes rekomendācijām, LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētāja, lietišķās mākslas mākslinieka Žaņa Ventaskrasta parakstītu ieteikumu, LMS valdes priekšsēdētāja, gleznotāja Eduarda Kalniņa (1904–1988) parakstītu lēmumu. Silvija Šmidkena bija ilggadēja LMS valdes locekle (1968–1994), LMS valdes prezidija locekle (1968–1992) un LMS keramiķu sekcijas priekšsēdētāja (1977–1987). 1992. gadā māksliniece piedalījās balsojumā par LMS kā neatkarīgas radošās organizācijas izveidi un Latvijas Mākslas fonda īpašumu pārņemšanu. Silvija Šmidkena bijusi LMS "Mākslas dienu" rīcības komitejā (1971), Mākslas fonda (MF) Lietišķās mākslas padomē (1965–1974), MF Lietišķās mākslas kombināta "Māksla" Tautas daiļamata mākslas padomē, MF izstāžu pieņemšanas komisijā (1984). Māksliniece darbojusies arī Kultūras ministrijas mākslas ekspertu komisijā (1968–1970; 1976–1977).
Silvijas Šmidkenas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Valorisas keramikas muzejā (Francija), Rotko muzejā, Kuskovas keramikas muzejā un Caricino muzejrezervātā Maskavā (Krievija), kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību keramiķes Silvijas Šmidkenas tuviniekiem un kolēģiem.
