Lai veicinātu laikmetīgās kultūras pieejamību, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veido festivāla "Survival Kit" izstādē redzamo darbu aprakstus vienkāršā valodā.
Izstādē piedalās vairāk nekā 40 mākslinieku. Šeit publicēti septiņu mākslinieku darbu apraksti.
Vienkāršā valoda ir paredzēta cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ varētu būt grūtības saprast sarežģītākus tekstus.
Par izstādi
Vecajā Vidzemes tirgus gaļas paviljonā notiek izstāde "Attāluma draudzības".
Mākslinieki no dažādām valstīm pēta un rāda
Āfrikas un Austrumeiropas attiecības pagātnē.
Mākslas darbi ir kā ceļojums laikā un
ļauj uzzināt ko jaunu par dažādām valstīm.
Piemēram, Padomju Savienībā draudzība starp valstīm
bija daļa no padomju ideoloģijas.
Bet dažreiz draudzība nemaz nav draudzība.
Visiem bija jādomā tā,
kā to noteica valsts vara.
Pagājušajā gadsimtā bija sliktas attiecības starp Austrumu un Rietumu valstīm.
Šo laiku vēsturē sauc par Auksto karu.
Tomēr daži studenti no Padomju Savienības un tai draudzīgajām valstīm varēja piedalīties studentu apmaiņas programmās.
Viņi redzēja dzīvi citās valstīs.
Radoši cilvēki satikās dažos starptautiskos festivālos un kongresos,
ko padomju ideoloģija atļāva.
Izstāde "Attāluma draudzības" stāsta par cilvēku pieredzi un to,
kas viņus vieno dažādās pasaules daļās.
Daži mākslinieki izveidojuši darbus,
kas attiecas pret draudzību ar ironiju.
Daži pēta savu pagātni un savas ģimenes vēsturi.
To saucam par mikrovēsturi jeb mazo vēsturi.
Izstāde "Attāluma draudzības" parāda,
ka draudzība ir kā vienmēr mainīga karte.
Tā ir karte par jaunām iespējām būt kopā.
(Kuratores Inga Lāce un Alīsija Noka)
Iepazīsties ar mākslas darbiem un to autoriem
Lala Raščiča (Lala Raščič)
"Počimalja – tā, kura uzsāk dziesmu"
Mākslinieces Lalas Raščičas darbu sauc "Počimalja – tā, kura uzsāk dziesmu".
Mākslas darbs atrodas pirmajā izstādes telpā.
Telpā atrodas kase un Adēlas Součkovas mākslas darbs.
Pie sienas ir ekrāns ar video.
Pretī ekrānam telpā ir kustīgs objekts.
Mākslas darbs rāda īpašu muzicēšanas veidu Balkānu reģionā.
Balkānu reģions atrodas Eiropas dienvidaustrumu daļā.
Dažās kopienās Balkānu reģionā sievietes nedrīkst
publiski uzstāties un spēlēt mūzikas instrumentus.
Sievietes izdomā citus mūzikas instrumentus.
Sievietes dzied un kā mūzikas instrumentu lieto lielu, seklu vara pannu.
Šādu muzicēšanas veidu Balkānu reģionā sauc "tepsijanje".
Latviski to var tulkot kā "pannošanu".
Pannošana ir īpaša muzicēšanas tradīcija.
Šī tradīcija parāda sieviešu radošumu un neatlaidību.
Pannu liek uz viena sāna un ar roku griež.
Tā rodas skaņa.
Ekrānā pie sienas var redzēt,
kā griež pannu.
Pannošanas pannu var redzēt arī telpā pretī ekrānam.
Panna slīpi stāv uz koka paaugstinājuma.
Pannu kustina mazs motors koka paaugstinājumā.
Panna visu laiku griežas pa apli.
Pannas kustība ir līdzīga pannošanas kustībai.
Pa visu izstādi var dzirdēt,
kā dzied Balkānu sievietes.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ieva Marija Rūme.)
Evita Vasiļjeva
"Neloģiski secinājumi no precīziem pieņēmumiem"
Mākslinieces Evitas Vasiļjevas mākslas darbu sauc "Neloģiski secinājumi no precīziem pieņēmumiem".
Darbs sastāv no 10 mazām skulptūrām.
Skulptūras ir veidotas no dažādiem materiāliem.
Skulptūras atrodas uz divām tirgus letēm.
Mākslinieces darbiem apkārt atrodas citi izstādes darbi.
Telpā var dzirdēt radio, operas un dziedājuma skaņas no citiem darbiem.
Māksliniece redzēja,
ka tirgū pārdod produktus no citām valstīm.
Tāpēc māksliniece izveidoja skulptūras produktiem.
Piemēram, ķiršiem, zemenēm, āboliem un citiem.
Padomju laikos pārtikas produktu nosaukumus dažreiz izmantoja ēku nosaukumos.
Tāpēc visas skulptūras ir arhitektūras modeļi.
Arhitektūras modeļi ir lielās ēkas kopijas,
ko izveido kā mazas figūras.
Mākslinieces skulptūrām ir neredzētas un rotaļīgas arhitektūras formas. Skulptūrām ir interesanti nosaukumi.
Piemēram, "Vīnogu ministrija" un "Zemeņu centrs".
Skulptūru nosaukumus māksliniece uzrakstīja uz papīra.
Nosaukumus izstādē nolika pie mākslas darbiem
tāpat kā cenas pie produktiem tirgū.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ieva Marija Rūme.)
Tjerijs Usū (Thierry Oussou)
"Līdzsvara vējš"
Izstādē piedalās mākslinieks Tjerijs Usū.
Tjerijs ir dzimis Beninā, Āfrikas rietumos.
Mākslu viņš mācījās akadēmijā Nīderlandes galvaspilsētā Amsterdamā.
Tjerija Usū darbi saņēma daudzas godalgas.
Izstādē Rīgā var apskatīt 5 Tjerija Usū darbus.
Darbu nosaukums ir "Līdzsvara vējš".
Uz melnā papīra mākslinieks ar krāsainiem krītiņiem uzzīmēja vienkāršas lielas un mazas cilvēku figūras.
Cilvēku portretus papildina krāsaini svītrojumi, izkrāsoti balti apļi vai krāsu šļakatas.
Visiem cilvēkiem sejas vietā ir baltas papīra maskas.
Maskās ir izdedzinātas vietas mutei, acīm un degunam.
Visi šie zīmējumi skatītāju uzrunā bez skaņas un vārdiem.
Cilvēki izskatās vientuļi.
Mākslinieka darbi stāsta par vienkāršiem lauku cilvēkiem,
kas audzē kokvilnu.
Kokvilna vairākās Āfrikas valstīs ir galvenais lauksaimniecības produkts.
Piemēram, Āfrikas valstī Beninā kokvilnas audzēšana izturēja pat ļoti grūtos laikos.
Kokvilnas audzēšana Āfrikā palīdz attīstīties lauku rajoniem.
Kokvilnu bieži sauc par balto zeltu.
Šīs svarīgās lauksaimniecības nozares pamats ir vienkāršie cilvēki.
Tjerijs ar saviem darbiem stāsta par Beninas lauku cilvēku smago dzīvi.
Viņi dara smagu un svarīgu darbu kokvilnas laukos.
Taču par darbu maz maksā.
Lauku cilvēku darbu pasaule neredz un nenovērtē.
Tagad daudz runā par to,
vai nākotnē audzēt kokvilnu.
Kokvilnas audzētāji lieto ķīmiskos līdzekļus pret kaitēkļiem.
Ķīmiskie līdzekļi nodara ļaunumu dabai un arī cilvēku veselībai.
Tjerijs Usū ar saviem mākslas darbiem liek domāt par šīm problēmām.
Viņš aicina novērtēt un cienīt visus,
kas smagi strādā dažādus vienkāršus darbus.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ināra Eihenbauma.)
Jonamīns (Yonamine)
"Glabātājs"
Tumša telpa ar violetu gaismu.
Telpas līkloči vilina iet dziļāk un aplūkot zīmējumus uz sienām, griestiem, grīdas.
Šādi mākslinieks Jonamīns piemin savu draugu, Angolas mākslinieku Paulu Kapelu.
Kapela savā mākslā izmēģināja dažādus materiālus, formas, tekstus.
Jonamīns savā darbā izmanto Kapelas mākslas tēlus.
Dažās izdrukās var redzēt sarkani melnus zīmējumus ar tekstu tiem apkārt.
Citās ir manekena galva un melnas skulptūras ar krustiem un dunčiem.
Vēl citās izdrukātas ir sirdis, galvaskausi un ziedi.
Var izlasīt dažādus nosaukumus.
Piemēram, Kongo brīvība, Etiopijas pareizticīgo baznīca, miers, mīlestība.
Kapela Angolā piedzīvoja grūtus laikus.
Viņš cīnījās par savām un citu cilvēku tiesībām uz labāku dzīvi.
Jonamīns savā mākslas darbā "Glabātājs" parāda Kapelas darba svarīgumu.
Jonamīnam bija svarīgi to atcerēties pašam un parādīt citiem.
Jonamīna mākslas darba turpinājumu var redzēt
sadraudzības izstādē "Attāluma draudzības" Lietuvas pilsētā Kauņā.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Laine Kivilande.)
Liene Pavlovska
"Izgriezumi"
Lienes Pavlovskas darbu "Izgriezumi" iedvesmoja suvenīri.
Lienes radinieks Jānis Pavlovskis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija galdnieks kolhoza "Ādaži" suvenīru darbnīcā.
Darbnīcā pēc pasūtījuma taisīja dažādus suvenīrus no koka plāksnītēm.
Piemēram, padomju vadoņa Ļeņina portretu.
Brīvajā laikā Jānis Pavlovskis taisīja citādus darbus.
Šos darbus viņš taisīja sev par prieku un dāvināja tuviem cilvēkiem.
Liene savā mākslas darbā izmanto galdnieka materiālu atlikumus.
No koka plāksnītēm un ādas brīvā secībā Liene veido laukumus.
Mākslinieces darbs ir veltījums padomju laika paaudzei.
Cilvēkiem, kuriem pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados
bija jātaisa suvenīri un jāslavina padomju valsts.
Tomēr brīvajā laikā daudzi no viņiem radīja savus mākslas darbus.
Tikai brīvajā laikā taisītos darbus nekur nedrīkstēja parādīt.
Ar savu darbu māksliniece liek domāt par padomju laika dzīves pieredzi.
Kā tas ietekmēja mūsdienu paaudzi?
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ilze Ezerniece.)
Džihanas al Tahri dokumentālā filma
"Kino nomira Boiro nometnē"
Filma stāsta par Āfrikas valsti Gvineju.
1958. gadā Gvineja ieguva neatkarību no Francijas.
Tas ļāva Padomju Savienībai izrādīt Gvinejai savu draudzību.
Padomju Savienība Gvinejā izplatīja padomju uzskatus un dzīves veidu.
Daudzi Gvinejas jaunieši aizbrauca mācīties uz Maskavu kino institūtā.
Tur viņi mācījās veidot kino.
Vēlāk viņi kļuva par Gvinejas un Āfrikas kino radītājiem un attīstītājiem.
Taču Maskavā jauniešiem mācīja ne tikai kino.
Ārzemju jauniešiem mācīja stāstīt par sociālismu.
Tikmēr pirmais neatkarīgās Gvinejas prezidents Ahmeds Turē
mainīja savu domāšanu un darba metodes.
Visiem bija jādomā vienādi.
Vienkāršo cilvēku domas prezidentam nebija svarīgas.
Tāpēc jaunos kino meistarus ieslodzīja Boiro nometnē.
Nometnē pret ieslodzītajiem izturējās īpaši nežēlīgi.
Filma ir nometnē izdzīvojušo un bojā gājušo ģimenes locekļu atmiņas par šo laiku.
Filma ir franču valodā ar angļu subtitriem.
Tās garums ir 20 minūtes.
Filmas režisore Džihana al Tahri ir autore daudzām filmām par Āfrikas valstu vēsturi.
Pēc Otrā pasaules kara lielās pasaules valstis cīnījās par ietekmi un varu Āfrikā.
Demokrātijai tie bija grūti laiki.
Kad ziloņi cīnās,
zāle iet bojā.
Šis afrikāņu sakāmvārds labi raksturo vēstures notikumus Āfrikā.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Aija Kaula.)
Endri Deni
"Natura Morta"
Albāņu mākslinieka Endri Deni darbu "Natura Morta" izstādē ir grūti pamanīt. Izplaukuši ziedi vāzē.
Varbūt tas ir telpas rotājums?
Tomēr vāze ar ziediem ir sirsnīgs mākslinieka bērnības atmiņu stāsts.
Kādā vēsā pavasarī Endri vecākās māsas audzētās rozes negribēja uzziedēt. Māsa par to ļoti bēdājās.
Endri nolēma iepriecināt māsu un pasteidzināt ziedus.
Viņš uzmanīgi ar rokām atvēra rožu ziedlapiņas.
Māsa saprata brāļa nodomus.
Viņa bija priecīga.
Pašlaik steidzīgajā pieaugušo pasaulē cilvēki kļūst viens otram svešāki.
Attiecības un rīcība kļūst mazāk svarīgas un paviršas.
Endri Deni bērnībā steidzās ātrāk iepriecināt.
Tas bija naivi un mīļi.
Steiga pieaugušo pasaulē ir kā aizbildinājums.
Cilvēki aizbildinās ar steigu un pazaudē patiesi svarīgo.
(Aprakstu sagatavoja mākslas mediatore Ilze Glavāne.)
