Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Jānis Endzelīns dažus mēnešus ir strādājis par mājskolotāju, savukārt Jurjevā (Tartu) viņš zinātnisko darbu apvienoja ar seno valodu mācīšanu Hugo Trefnera ģimnāzijā.
Viņš ir bijis ļoti stingrs skolotājs. Piemēram, grieķu valodā pusgadā no 38 skolēniem 12 liecībā bija vieninieks, 17 – divnieki, 6 – trijnieki un vienam – četrinieks. Piecnieku nav. Endzelīnu uzskatīja par skarbu un ļoti prasīgu, bet interesantu skolotāju.
Kopš 1903. gada Endzelīns ir strādājis trijās universitātēs. Jurjevas Universitātē viņš lasīja latīņu valodas fonētikas, morfoloģijas un vēsturiskās gramatikas kursus, salīdzināmās valodniecības, latviešu valodas dialektoloģijas un vēstures u. c. kursus.
Harkivā pavadītos 11 gadus Jānis Endzelīns uzskatīja par ražīgāko savas lingvistiskās darbības laiku. Te tika uzrakstīti vairāki nozīmīgi darbi, kā arī universitātē docēti teorētiskie lekciju kursi – ievads valodniecībā, salīdzināmā valodniecība, indoeiropiešu valodu salīdzināmā gramatika, ģermāņu valodu salīdzināmā gramatika – un vadītas praktiskās nodarbības lietuviešu, senprūšu, senarmēņu, senpersiešu, gotu, senislandiešu, senīru valodā. Līdztekus viņš strādāja arī Augstākajos sieviešu kursos.
Vēl spilgtāk profesora plašās zināšanas un pedagoģiskās darbības daudzpusību apliecina Latvijas Universitātē docēto kursu saraksts, piemēram, baltu valodu salīdzināmā gramatika, latviešu valodas zinātniskā gramatika, valodniecības darbu analīze, lietuviešu valodas zinātniskais kurss, latviešu valodas propaideutika, slāvu valodu salīdzināmā gramatika, sanskrita teksti, vairāki seno valodu kursi un vēl citi... Daži no tiem tika docēti vairākus mācību gadus, citi – vienu semestri vai dažus gadus.
Lai skolēnus un studentus audzinātu latviskā garā, Endzelīns aicināja iesaistīt viņus valodas materiālu vākšanā. Viņš uzskatīja, ka studenti, kuri lūdz Zinību komisijai pabalstu, tā varētu apliecināt savu interesi par tautas lietām. "Piespriest tautas iedoto naudu tādiem, kam latviešu valoda vienaldzīga, nozīmē – piespriesto naudu vairs neatdabūt un vairot karjeristu skaitu. Bet tas ir pret latviešu interesēm!"
Dažādi vērtēta Endzelīna personība. No kolēģu, studentu atmiņām iepazīstam valodnieku kā savpatīgu, prasīgu, ar asu domu un nesaudzīgu ironiju apveltītu personību.
Arī spītīgu un vientuļu, dažkārt augstprātīgu. Viņam bija ne tikai izcilas zināšanas, bet arī milzīgas darba spējas un lieliska atmiņa. Raksturīga liela precizitāte un laika ekonomija, stingrs dienas režīms. Visur viņš ir ieradies precīzi. Lekciju beidzis līdz ar zvanu.
Profesora kodolīgās, valodas piemēriem un atsaucēm uz pētījumiem bagātās lekcijas netika lasītas no papīra. Tiesa, studentiem zināšanu trūkuma dēļ dažkārt bija grūti izsekot profesora domai. Kā atceras Konstantīns Karulis, dažreiz profesors pierakstījis pilnu tāfeli ar formulām un tad tik noprasījis: "Vai skaidrs?" Neviens no kursabiedriem neesot uzdrošinājies pateikt, ka nesaprot; mācījušies vienkārši no galvas.
Studenti tika eksaminēti pa vienam, saruna varēja ilgt pat 45 minūtes, un, ja atbilde profesoru iepriecināja, tad retumis bija iespēja dzirdēt frāzi: "Pateicos par labu darbu!" Savukārt tiem, kuri eksāmenam nebija sagatavojušies, tika pateikts: "Jūs šeit vairs nenāciet!"
Vallija Dambe norāda, ka, iepazīstot skarbo profesoru tuvāk, atklājās dziļa sirsnība un gatavība palīdzēt, ja bija kāda vajadzība – ikkatrs varēja ierasties pie viņa mājās, bet precīzi norunātajā laika. Rīgas dzīvoklī tas tapa pacienāts ar konfektēm, Koknesē ar augļiem un citiem lauku gardumiem.
Nezināšana, paviršība, nevērīga attieksme pret zinātni un runas kļūdas varēja ļoti nokaitināt profesoru. Tad viņa seja kļuva sarkana, acis šķīla zibeņus un skanēja asi, īgni zobgalīgi aizrādījumi. Piemēram, dzirdot, ka reflektante, kura uzvārdu bija rakstījusi vīriešu dzimtē, pamatoja to ar ierakstu pasē, viņš nikni un nicīgi nobrēcis: "Te nav policija, bet universitāte!"
Par profesora Spekkes uzvārda nepareizo rakstību Endzelīns esot noteicis: "Lai viņš raksta to kaut ar trim "k", bet Speķis viņš ir bijis un paliek."
Kad kāda studente neprata izvairīties no barbarismiem, profesors bargi noskaldījis: "Vai tad jums no manis bailes nemaz nav?" – "O, un kā vēl!" satraukumā iesaukusies norātā, par ko Endzelīns sācis skaļi smieties.
Stingrā nostāja, augstās prasības, skarbie rājieni tomēr nekavēja iemīlēt un cienīt izcilo valodnieku, jo studenti apzinājās prasību pamatotību un cauri skarbajai un strupajai valodai juta viņa labvēlību.
