Lai valoda būtu pilnvērtīga, jālieto gan jauni vārdi, gan jāatceras arī vecie. Profesore Janīna Kursīte stāsta, ka mūsdienās izmantojam tikai piekto daļu, cits tikai desmito daļu no iepriekš lietotiem vārdiem. Profesore visdažādākajos avotos (vecās vārdnīcās, literatūrā, ekspedīcijās) atrod un ceļ augšā aizmirstus latviešu valodas vārdus. Ir jau izdota ne viena vien „Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb vārdene”, kā to sauc pati profesore. Radio vārdenē darba dienu rītos ceļam gaismā sakāmvārdus un parunas un Janīnas Kursītes skaidrojumu.
Sirds vībotnēs – saka par iemīlējušos.
„Man laika diezgan,” viņš savaldīgi atrunājās, „te jau dažam labam sirds vībotnēs... tam tā lieta steidzamāka.” (I.Leimane. Vilkaču mantiniece. R., 1943)
Profesore Kursīte stāsta, ka izteiciena nozīmi nācies meklēt samērā ilgi – arī Jāņa Endzlīna palīdze „Latviešu valodas vārdnīcas” lietās Edīte Hauzenberga-Šturma sarakstē esot prasījusi: „Man viens lūgums: vai Jūs nevarat man pateikt, kur es esmu ņēmusi teicienu ‘sirds vībotnēs’ iemīlēšanās nozīmē? Vai varbūt no Blaumaņa?”
Profesore Kursīte nav atradusi Blaumaņa tekstos šādu izteicienu. Varbūt kāds var atrast citur piemēru, ka latvietim ‘sirds ir vībotnēs’?
Kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
