Inetys Atpiles-Juganes pyrmuo dzejis publikaceja ir dzejūļu kūpa Rēzeknis Augstškolys jaunūs autoru kūpkruojumā “Emociju šķērēs” (1998). Jai kūpumā izguojuši pīci dzejis kruojumi – “Lobuo i nalobuo” (2019), “Mūdynuot muokuļus” (2016), “Otkon giunu sapynus” (2015), “Reveranss. Sarkans uz sarkana” (2008), “Neatburtā uguns” (2001). 2014. godā sajēmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2013” nominacejā “Lobuokuo dzeja”.
“Suoc raksteit. Roksti. I tei ir taida piļneigi cyta pasauļa apziņa, kur tu vari īīt, kod tu roksti, kur tu teic.
Maņ itūšaļt varbyut vaira ni kotru reizi izadūd tikt tik dzili sevī, bet es ceru, ka es sakuortuošu sevi tik tuoli, ka es otkon varēšu raksteit tai,” par dzejis raksteišonu soka poša Ineta.
“Skaitūt koč kaidus sovus vacūs dzejūļus, maņ ruodīs, kur es vyspuor asu aizceļuojuse itymā dzejūlī, par kū es vyspuor asu te dūmuojuse, jo es soku,
kod tu roksti, tod tu esi koč kas cyts, i tu reizem vari tikt cīši dzili i cīši tuoli.”
Ineta roksta dzeju na tikai pīaugušajim, nu ari bārnim, ir vairuoku kinu i raidejumu secenareju autore i taipat daudzu dzīšmu tekstu autore.
“Maņ pateik, ka vysa pyrma ir muzyka, jo tod es izlīku austenis i pagaistu, i rūnās teksts.”
Ineta īt nu Bierzpiļs pusis Golvaru, kas juospruot ir energetiski stypra vīta, jo nu tuos īt vairuoki talanteigi cylvāki. Itūšaļt jei struodoj Latgolys Kulturviesturis muzejā kai direktoris vītineica zynuotnyskajā dorbā. “Patīseibā es pīkrytu vyspuor īt struoduot muzejā tikai par tū, ka es varēju byut latgalīšu literaturys nūdalis vadeituoja. Ar taidu dūmu, ka es drupeit struoduošu ari koč kū zynuotniski.” Niu gon, kai atzeist Ineta, atseviški muzejā taidys nūdalis vaira nav. I itūšaļt jai lobuok pateik pieteit seve, ni cik daudzi cytus.
Ar latgalīšu literaturys autorim raidīrokstā “Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks i raidejumu vadeituojs Arņs Slobožaņins i latgalīšu volūdys entuziaste, marketinga specialiste Edeite Husare.