Dzejoļu krājumu „Mācos rakstīt” pēc Pētera Brūvera atstātajiem materiāliem sakārtojuši Māris Salējs un dzejnieka meita - Indra Brūvere. Tajā iekļauti autora vēlīnie dzejoļi un atdzejojumi, ko papildina fotogrāfijas.
Veselības stāvokļa dēļ Pēters Brūveris pats krājumu nepaspēja pabeigt. „Jāņem vērā tas, ka viņam bija insults, un līdz ar to arī spējas uzrakstīt grāmatu ierobežotas, jo bija jāmācās no jauna rakstīt. Tāpēc arī tas nosaukums „Mācos rakstīt”,” stāsta dzejnieka meita Indra Brūvere.
Dzejnieka meita krājumu kopumā raksturo kā slavinājumu latviešu valodai, ar ko Pētera Brūvera dzeja vienmēr bijusi iezīmīga.
Tāpat kā ar humoru un asprātību, kas caurvij arī viņa pēdējos dzejoļus. „Lasītājam būs interesanti, jo tur ir ļoti daudz humora un sirsnīgu lietu. Var teikt, ka grāmatā ir viss pēdējos gados uzrakstītais apkopots vienos vākos,” atklāj Indra Brūvere.
Indra Brūvere stāsta, ka liels gandarījums par grāmatu arī tādēļ, ka, acīmredzot, viņas tētis arī pats to ļoti vēlējies, ne velti pēc savas aiziešanas pie viņas vairākkārt nācis sapņos un atgādinājis par to.
„Es grāmatas ievadā arī minēju, ka tētis pie manis divreiz nāca sapnī un jautāja, kā būs ar grāmatu…Kad grāmata tagad ir beidzot iznākusi, es jūtu, ka viņam tur ir mierīgāk, un arī man ir tāda sajūta, ka ir kaut kas piepildīts un noslēgts, jo grāmatai bija jāiznāk,” saka Indra Brūvere.
Pēters Brūveris pats bija arī ļoti spilgts savas dzejas lasītājs, viņa balss ierakstus glabā arī Latvijas Radio fonotēka:
Iet dienas, mēneši, un gads aiz gada mijas…
Vai steigties pierādīt, vai mēmi raudzīties,
Kā tik un tā nāk visu nolikt vietās Dievs,
Un smaržo vīgriezes aiz baltas griestu sijas.
Zīmīgi, ka Pētera Brūvera kapaplāksnes atklāšana un dzejoļu krājuma atvēršana notiek tieši Pēterdienā, jo savu vārda dienu dzejnieks svinēja daudz plašāk nekā dzimšanas dienu. Viņa dzimtās „Kalēju” mājas tad vienmēr bija pilnas viesu un jaukas saviesīgas atmosfēras.
