Izstādes atklāšanas vakars būs veltīts Mārim Melgalvam. Tajā piedalīsies Līvija Volkova, Andris Akmentiņš, Amanda Aizpuriete, Inese Zandere un Egīls Zirnis.
Savukārt “Brūvera vakarā” – 30. maijā plkst. 18.00 – satiksies Uldis Bērziņš, Maima Grīnberga, lietuviešu dzejnieks Vlads Brazjūns, Indra Brūvere–Daruliene un Māris Salējs.
2017. gadā sešdesmitgade pienākusi diviem savas paaudzes dzejas korifejiem – Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim. Savā daiļradē visai atšķirīgi – vismaz pirmajā priekšstatā, taču viņus saista viena klase Rīgas 49. vidusskolā, kopīga darbošanās fotostudijā “Īriss”, jauno muzejnieku pulciņš, “laucinieciska” attieksme pret Rīgu un vecāku saistība ar Malienu; Rīgas Jauno literātu studija, dažādos periodos strādājuši “Literatūras un Mākslas” redakcijā. Ieskatoties vērīgāk, abiem kopīga ir arī tekstu muzikalitāte, spilgts performances gars, arī spēcīga ambiciozitāte, un pat naģenes. Klasesbiedri – tas ir tēls, kas viņus ievieto vienu otra kontekstā.
Nevēloties padarīt savus nesenos laikabiedrus par muzeja eksponātiem, izstādei izraudzīta ne visai akadēmiska pieeja. Tā veidota līdzīgi vārdnīcai, Melgalva un Brūvera dzīvi iekļaujot dažādos šķirkļos. Izstādes veidotāji (LNB bibliogrāfs Kristaps Kuplais, dzejnieki Inese Zandere un Egīls Zirnis, māksliniece Dita Pence) līdzās daudzveidīgajiem LNB krājuma materiāliem (grāmatas, tulkojumi, publikācijas periodikā, recenzijas un kritikas par autoru daiļradi, audiovizuālie ieraksti, Brūvera arhīvs LNB rokrakstu un retumu nodaļā) izmantojuši arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu, Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja “Kalāči”, Melgalvu un Brūveru ģimenes arhīvu, Māra Salēja un Jura Soikana zīmējumus, kolēģu, draugu un klasesbiedru saglabātās fotogrāfijas un citas liecības.
Izstādes forma uzsver nenoslēgtību un izbrīnu par daudzajiem atradumiem. Viens no tiem ir M. Melgalva vēstule Ievai Rozei 1985. gada 7. augustā – dzejnieka dzīves un estētisko principu deklarācija. Vēstules fragmentu pirmpublicējums būs lasāms izstādes bukletā, kurā iekļauta arī Krimas tatāru valodnieka Ismaila Kerimova sarakste ar Pēteru Brūveri un fragmenti no dzejnieka 1996. gada piezīmēm laikrakstā “Izglītība un Kultūra”.
