Romāns “Lasītāja” iepazīstina ar nākotnes vīziju, kurā ir jauna profesija – lasītāja. Zinātniskās fantastikas darbā tehnoloģija un cilvēciskais saplūduši vienā – cilvēka smadzeņu darbības kapacitāti ir izdevies pastiprināt ar kvantu skaitļošanu, un tas vairakkārt palielinājis informācijas apstrādes iespējas.
Džeina Šteinberga LTV raidījumā “Rīta Panorāma” raksturoja darba iedvesmas avotus:
“Es mēģināju prognozēt, kas notiktu tajā brīdī, ja mēs mēģinātu attīstīt mākslīgo intelektu nevis kā mākslīgo intelektu, bet apvienot to ar cilvēka fizioloģiskajām, bioloģiskajām iespējām.
Tas viss neaizved tajā virzienā, kurā mēs gribētu. Tai pašā laikā, vai mēs šobrīd zinām, ko mēs vēlamies sagaidīt no tehnoloģiju nākotnes?”
Autore, kura ar zinātniskās fantastikas žanra grāmatām aizrāvusies kopš bērnības, stāstīja, ka sekošana līdzi jaunākajai informācijai par tehnoloģiju ir kā prāta higiēna. Taču ar šo informāciju vien nepietiek, lai uzrakstītu romānu.
“"Lasītāju” es nosapņoju. Sapnī redzēju to meiteni, kas ir vienlaikus viena un dažādas meitenes. Tā kā tobrīd man sakrita dzīvē daudz brīva laika, es sāku to rakstīt, lai pati saprastu, kas tas ir. To, ka tas viss nonāks līdz kvantu skaitļošanai, līdz mākslīgam intelektam, līdz bioētikas problēmām, es nezināju.
“Lasītāja” man bija ļoti liels un aizraujošs ceļojums, kura laikā es ļoti daudz ko iepazinu,” savu darbu raksturoja autore.
Viņa arī atklāja, ka viens no viņas iedvesmas avotiem bijusi arhitekta Jāņa Lejnieka grāmata “Rīga, kuras nav”.
Džeina Šteinberga (1980) savu rakstītājas talantu noslīpējusi žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās un reklāmā. Iedvesmu smeļas mūzikā kā daļa no simfoniskā metāla projekta “Oceanpath”. Bijusi starp godalgotajiem autoriem “Zvaigzne ABC” fantāzijas un fantastikas stāstu konkursos.
