Lībiešu tautas namu Mazirbē atklāja 1939. gada 6. augustā. Pēc arhitekta Erki Hutunena funkcionālisma stila skices projektētais nams reizē ir arī vairāku tautu valstu sadarbības piemērs. Visvairāk finanšu tam atvēlējusi Somija, arī Igaunija, Ungārija, Latvija un citi ziedotāji.
Grāmatas autore, LU Lībiešu institūta vadošā pētniece Renāte Blumberga stāsta: “Sabiedriski aktīvie lībieši – faktiski tas tautas nams bija tas, ap ko viņi ņēmās un darbojās, kas bija varbūt tas sabiedriskās dzīves saturs, satvars – ap to arī viss gāja. Jā, bija kaut kādi pasākumi, izdeva grāmatas, bija avīzīte. Bet tas attiecās uz mazāku daļu – varbūt uz izglītotākiem cilvēkiem.”
Vairāk nekā 400 lappušu grāmatā iekļauts simtiem fotogrāfiju un dokumentu kopiju. Tāpat izdevumam pievienoti vairāki faksimili – trīs tautas nama projektu rasējumi, zemesgrāmatas akts, kā arī atklāšanas svinību programmiņa.
Renāte Blumberga stāsta, ka pie šī darba ir strādājusi gandrīz divdesmit gadus. Materiāli meklēti ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, un bieži tie bijuši saistīti ar cilvēkstāstiem. Tādēļ Lībiešu tautas nams šajā grāmatā ir tikai caurviju tēma vēstījumam par laikmetu un izzūdošu tautu.
“Ēka ir paņemta kā centrālais punkts, mērķis, uz kuru mēs ejam. Ja nebūtu pieturēšanās pie faktiem, dokumentiem, brīžiem to varētu saukt par burlakgabalu vai detektīvu. Asinsstindzinošs trilleris tas nav, bet piedzīvojumu romāna iezīmes ir,” par darbu stāsta autore.
