“Reiz nesenos laikos – pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem – ragaviņas un rokas zāģītis devās uz mežu pēc eglītes. Tie abi bija tikko pirkti, jauni un piesardzīgi, un tā īsti nezināja, kas un kā jādara.”
Stāsts “Ziemassvētku zāģītis” uzbur Ziemassvētku noskaņu. Mazos darbiņos svētku gatavošanā iesaistīti visi ģimenes locekļi: mamma, tētis, vecvecāki un bērni. Pēc pusnakts zem eglītes sāk sarunāties dāvanas, apspriežot, cik derīgas, vai nederīgas tās būs saņēmējiem. Arī ragaviņas un zāģītis ir turpat blakus.
“Zem eglītes mazs zāģītis
šai ziemā draiskuļo – kož eglītei kā dusmīgs vilks,
līdz saknei zāģē to.
Nu uzposta un greznota
pie mums tu esi te!
Cik daudz, daudz prieka
visiem mums
tu nesi, eglīte!”
