Ar grāmatu «Torņi un vīns» Vitālijs Judins aicina pacelt skatienu uz augšu

Ejot ierastajās gaitās pa Rīgas centru, reti paceļam skatienu uz augšu… Tieši to darīt mudina Vitālija Judina jaunā grāmata “Torņi un vīns”, kam par iedvesmas avotu kalpojuši Rīgas torņi, kuru galvaspilsētas centrā ir neparasti daudz un kuriem ir tik dažādas formas un stili.

Grāmatā gan neatradīsim torņu un ēku aprakstus, torņi tajā drīzāk ir kā sabiedrotie, kas autoram palīdz dalīties savās pārdomās un atmiņās par dzīvi. Vēl viens kompanjons grāmatā ir vīns.

Vitālijs Judins ir ekonomikas projektu vadītājs, daudz darbojies ārpus Latvijas. “Torņi un vīns” ir viņa pirmā grāmata un ļoti oriģināla savā idejā un formā.

Tajā autors savienojis trīs savas mīlestības – Rīgu, Rīgas torņus un vīnu, lai dalītos atmiņās, kā arī atziņās un pārdomās par dzīvi.

Tā, piemēram, grāmata sākas ar torni Alberta un Antonijas ielas stūrī, caur kuru tiek izstāstīts stāsts par Rīgu 90. gadu sākumā. Autors tolaik mācījās Ģeogrāfijas fakultātē Alberta ielā, neatkarīgā Latvija tad vēl tikai uzsāka savu jauno dzīvi, valodā ienāca jauni vārdi – barters, baksi, snikers un repšiks, un avīzes katru dienu izbēra uz galvas kaudzi ļoti pretrunīgas informācijas.

Ar grāmatu «Torņi un vīns» Vitālijs Judins aicina pacelt skatienu uz augšuBaiba Kušķe
    Tā laika atmiņas autors izvēlējies savienot ar klasisku Bordo vīnu, akcentējot, ka tas sasniedzis savu briedumu, bet vienlaikus atrāda arī savu sarežģīto veidošanās ceļu.

    Kopumā grāmatā apkopoti 19 atmiņu mirkļi, izstāstīti caur 24 torņiem, katram kompānijā piemeklējot arī atbilstošu vīnu.

    Vitālijs Judins stāsta, ka Rīgas torņu vērošana viņam ir mīļa nodarbe jau kopš bērnības: “Pieaugušie jau iet, skatoties uz leju. Bet bērns skatās uz augšu. Līdz ar to es tos arī ieraudzīju. Protams, spilgtākais varētu būt tā paša cirka kupols. Bet pēc tam tu skaties, kas ir blakus. Pēc tam tu pamani, cik daudz ir Brīvības ielā torņu. Absolūti burvīgs un iespaidīgs tornis ir Brīvības un Matīsa ielas stūrī pie Dailes teātra. Un tā tālāk un tālāk. Un tas sāka krāties. Un es ar to arī varbūt gribēju atgādināt cilvēkiem par to, ka ir iespējams pacelt acis… Neskatoties uz to, ka, piemēram, lietus līst vai ne pārāk gribas.”

    Torņi, kas pieminēti grāmatā, tiek izmantoti kā atmiņu enkuri.

    “Es tādā veidā noenkuroju atmiņas tajā rajonā, vēlreiz pārdzīvoju vai atceros, kas tajā rajonā notika 80., 90., 2000. gados. Un šoreiz tas vienkārši ir enkurs debesīs, nevis dzelmē. Jo parasti mēs metam enkuru uz leju, bet varam mēģināt arī aizmest uz augšu,” stāsta Judins.

    Katrs stāsts noslēdzas ar torņa raksturam un stāsta būtībai atbilstoša vīna ieteikumu, jo vīns ir otra Vitālija Judina kaislība, viņš ir diplomēts someljē jeb vīnzinis.

    “Es ļoti daudz degustēju, lai tiešām atlasītu to manuprāt atbilstošāko. Protams, tas ir ļoti subjektīvi. Varbūt kādam citam prasīsies pilnīgi kaut kas cits. Bet tas ir mans mēģinājums varbūt tādā veidā sastādīt Rīgas vīna karti. Dot iespēju cilvēkiem iepazīt pilsētu arī caur vīna dvēseli,” atzīst Judins.

    Stāsts par Miera ielu noslēdzas pat ar diviem vīniem - maigu un vieglu šampanieti un tumšu un ilgi izturētu sarkanvīnu. Viens veltīts dzīves sākumam, otrs – norietam. Bet no torņiem Miera ielu raksturo šim rajonam ļoti raksturīgais tornis ar vējrādītāju un dakstiņiem, kas kādreiz bija ļoti lepns, skaists un stalts, bet tagad ir vientuļš, pamests un pakļauts iznīcībai.

    “Tiešām, Miera iela rāda dzīves cikla īso versiju jeb kvintesenci. Jo vienas ielas ietvaros mēs sastopam gan dzīves sākumu ar Dzemdību namu, gan visu dzīves saturu – ar birojiem, atpūtas vietām, kafejnīcām, “Laimu”, respektīvi – ar baudu, ar pienākumiem, ar saistībām, ar vilšanos, ar prieku. Un noslēdzas tas arī ar kapiem. Līdz ar to dzīve noslēdzas turpat, kur sākusies,” atklāj Judins.

    Gan rakstot stāstus, gan atainojot torņus, Vitālija Judina princips bijis būt pēc iespējas tuvāk dzīves īstenībai. Tieši tādas ir arī grāmatu papildinošās Ojāra Millera fotogrāfijas, kurās redzami gan rūpīgi atrestaurētie, gan laika zoba apskādētie torņi.

    “Mēs apzināti nemaskējām torņu trūkumus. Torņi grāmatā ir attēloti tādi, kādi tie ir. Bez fotošopiem, bez kaut kādām tur pārdabiski zilām debesīm. Jo mēs šeit nespēlējam teātri. Lai cilvēkam ir iespēja padomāt un ieraudzīt dzīvi, kāda tā ir. Prezentēt Rīgu tikai kā skaistu pastkartīti – jā, tas der tūristiem, bet dvēselei – nē,” saka Judins.

    Par svaiga gaisa malku Vitālija Judina grāmatu nodēvējusi pazīstamā rakstniece Nora Ikstena. Viņas vērtējumā – šis personiskais, krāsainais stāstījums mums parāda, kā pacelt acis uz augšu un savu pieredzi un savu vēsturi pieņemt nevis kā nastu, bet kā piedzīvojumu.

    "Torņi un vīns” ir Vitālija Judina pirmā grāmata. Tās oriģināls sarakstīts latviešu valodā, taču vienlaikus ceļā pie lasītājiem dodas arī grāmatas tulkojumi krievu un angļu valodā.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Literatūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti