Sērijas pēdējais romāns atskatās uz pagājušā gadsimta 50. un 60. gadiem jeb tā saukto “Hruščova laikmetu”, kurā dzīvo un strādā vienkārši cilvēki, vienkārši skolotāji.
Strādājot pie romāna “Skolotāji”, Akmentiņš izmantojis simtiem Latvijas skolotāju pierakstus, vēstules un atmiņas. Gandrīz dokumentāls stāsts, kas risinās Latvijas PSR pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados.
“Darbs sākas ar Staļina bērēm, un tur parādās jēdziens, ka tagad mūsu lielais tautas skolotājs ir miris. Un arī laiks un dzīves te izpaužas kā skolotāji. Būtībā grāmatā un arī vēsturiski notiek sacensība un cīņa par to, kurš kuru mācīs un kādā veidā,” par savu darbu stāsta Akmentiņš.
Romāns ir sadalīts četrās grāmatās. Katras centrā ir kāds lauku skolotājs. Ar atšķirīgu dzīves pieredzi un skatījumu uz notiekošo.
“Tur ir “Sarmas grāmata”, kur mazliet “sarmas” jēdziens ar “Hruščova atkusni” saistās. Tur ir “Tēva grāmata”. Tēvs, man šķiet, Stambulas gaisotnē sociālā loma, kuras drusku pietrūkst mūsu skolās. Tad ir “Jāņa grāmata”. Jānis ir tāds radošais, jaunā veida skolotājs, kurš ar visu savu entuziasmu ļoti ātri pārdeg. Viņš ir arī tāds raksturs. Un tad ir “Veltas grāmata”, kas visu sakopj jau mūsdienās,” skaidro rakstnieks.
Akmentiņa “Skolotāji” noslēdz izdevniecības “Dienas Grāmata” 13 grāmatu ciklu “Mēs. Latvija, XX gadsimts”. Izdot šādu sēriju pirms pieciem gadiem iniciēja rakstniece Gundega Repše. Kopumā 13 autoriem bija jāatdzīvina kāds no 20. gadsimta Latvijas vēstures posmiem. Forma un žanrs tika atstāts pašu rakstnieku ziņā.
Literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis norāda, ka grāmatu sērijā apskatīts viss PSRS laiks. Autori gan neesot izmantojuši izdevību aprakstīt notikumus pagājušā gadsimta 20. un 30.gados. Tomēr kopumā autoriem esot izdevies īstenot projektu.
Grāmata “Skolotāji” grāmatnīcās jau pieejama, bet tikties ar autoru būs iespējams piektdien, 8.jūnijā, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu bibliotēkā un 13.jūnijā Andreja Upīša memoriālajā muzejā.
