Lai atklātu vairāk par Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbiniekiem, Rīgas Porcelāna muzejs izveidojis krājumu ar Aijas Mūrnieces radošās darbības sasniegumiem, vienlaikus lūkojoties uz mākslinieces personīgo dzīves pieredzi. Tādējādi grāmata iedalāma četrās lielās nodaļās – bērnība, laiks izsūtījumā Sibīrijā, atgriešanās, kā arī laiks, kad māksliniece veidojusi darbus rūpnīcai un aizgājusi no tās.
Viena no grāmatas sastādītājām Ginta Elksne stāsta: "Sākumā mums vispār bija tāds darba materiāls, ka to nosaukumu likt – "Aija Mūrniece – dabas bērns". Ja mēs skatāmies viņas stāstu, tur ir lauki, vispirms tie ir tādi bērnības stāsti. Nu tā kā Straumēni – krāšņi apraksti, ir mājās dzīvnieki, vecāki saimnieko savā saimniecībā, ir zirgi, ir pīles, tiek zagtas olas. Tur ir rudzupuķes, tur ir āboli, tur ir pētersīļi, tur ir zaķi, tur ir visas tās lietas, ko jūs paši arī varat ieraudzīt. (..) Mēs arī mēģinājām likt kopā, un varbūt mums arī izdevās salikt šo saistību, kā Aija redz pasauli. (..) Kad jūs skatāties uz tādu gobelēnu un redzat, kā krīt sniedziņš. Šī mākslinieciskā pasaules izjūta, tā viņai ir vienmēr."
Liela daļa no porcelāna, kas, visticamāk, joprojām atrodams daudzās mājās vai glabājas bērnības atmiņās, ir veidots ar dekoliem jeb vizuāliem elementiem, ar kuriem izrotā traukus. Tāpat Aija Mūrniece ir viena no retajām, kas strādājusi ar zemglazūras apgleznojumiem.
"Jūs ņemat šo porcelāna pa pusei apdedzināto – saucas biskvītporcelāns, un uz tā tiek gleznots ar sāļiem. Kas ir ļoti interesanti, jūs uzreiz neredzat, kas no tā iznāks, un tas prasa to fantastisko meistarību. Tas arī raksturo pašu Aiju, ka viņa ir tāda it kā tāds vienkāršs cilvēks, varbūt uzreiz nepastāstīs visu, un tad jūs tā pamazām, pamazām… un tad, pēc ielikšanas krāsnī, uzplaukst šie krāšņie skaistie darbi," saka Gita Elksne.
Tāpat decembrī gaidāms katalogs, kurā apkopotas Rīgas porcelāna ražotnēs 20. gadsimta otrajā pusē tapušās servīžu formas. Gan tās, kas tika tiražētas sērijveidā, gan piemēri tām, kuras līdz ražošanai netika. Tāpat var iepazīties ar rūpnīcas autoru darbiem un paraugiem, kurus veidoja studenti.
Kā stāsta viena no grāmatas "Servīzes A-Z" sastādītājām Diāna Lauriņa, pēdējos gados ir saradušies ļoti daudz porcelāna interesenti, gan tādi, kas vienkārši tēmu pēta mājās, gan arī tādi, kuri kolekcionē servīzes, piebilstot, ka tieši padomju perioda servīžu kolekcionēšana pēdējā laikā ir aktuālākā: "Tas varētu būt pietiekami saistoši, jo tas ir tāds vispārējs ieskats līdz šim maz pētītā tēmā."
Abas grāmatas ceļu pie lasītājiem sāks drīzumā – decembra otrajā pusē.
