Aspazijas mājā tagad var palūkoties skurstenī un izmakšķerēt ceptas vistiņas, var ielīst tumšā lādē un izmēģināt vēl vairākas nerātnības vācu satīriķa Vilhelma Buša radīto tēlu – divu nepaklausīgo draugu Maksa un Morica – stilā.
Interaktīvās izstādes bērniem autori – dzīvesbiedri un trīs bērnu vecāki – režisore Anta Priedīte un scenogrāfs Aigars Ozoliņš.
"Mēs abi nākam no teātra vides, un līdz ar to teātrī parasti galvenais ir darbība. Šī izstāde ir nedaudz atšķirīga nekā lielākā daļa izstāžu, ko mēs esam redzējuši Latvijā, – ar to, ka tajā ir ļoti daudz darbības, ka bērniem ir jādara lietas. Otrs, kas man personīgi būtiski – izstādē ir diezgan daudz arī burtu, jo man šķiet, ka cilvēki lasot kļūst par labākiem cilvēkiem. Es gribētu kaut visi bērni Latvijā un, protams, arī pasaulē saprastu, cik lasīt ir aizraujoši," teic režisore Anta Priedīte.
Izstādes autors, mākslinieks Aigars Ozoliņš pauž: "Ir jāizturas ar cieņu pret autoru Bušu, kas ir rakstījis un zīmējis, ar cieņu pret bērniem, kas šeit nāks un kuri jāuztver kā domājošas būtnes, kurām vajag dauzīties, vajag kustēties.
Mums ir trīs bērni, mēs zinām, ko nozīmē bērnus nosēdināt un likt skatīties miera stāvoklī. Visu šo zinot, tas tiek ņemts vērā.
Mums tāpat kā grāmata jāsāk lasīt no sākuma līdz beigām, mums tāpat katrs nedarbs ir numurēts, un izstādē jāiet secīgi pēc numura, un, atrisinot vienu, jānes uz pilsētiņu, atrastā manta ir jāpiestiprina un tad tikai, ja to darīs secībā, tā pilsēta iedegsies."
Iemesls, kāpēc tieši Aspazijas mājā Jūrmalā izveidota šī izstāde, ir grāmatas teksta un ilustrāciju autora Vilhelma Buša 190. dzimšanas diena, kas tika atzīmēta pērn, un fakts, ka tieši Aspazija 1904. gadā iztulkoja šo pasaules slavu guvušo grāmatu latviešu valodā.
Aspazijas mājas pārstāve un izstādes organizatore Dace Kaukule stāsta: "1904. gadā, kad Aspazija uzņēmās šo darbu, tad Jānis Poruks teica, ka Maksu un Moricu noteikti nevajag latviski tulkot, jo tur ir visādi stiķi un niķi, latviešu bērniem par to nav jāzina. Bet Aspazijai Makss un Morics bija dārgs jau bērnībā, ģimnāzistes gados viņai dienasgrāmatā rakstīts, ka viņa pati centās atdarināt Makša un Morica trikus. Aspazijas tulkojums tiek augstu novērtēts, kritiķi uzskata, ka Aspazijai ir izdevies saglabāt Vilhelma Buša lakonismu un tekstu komismu, lai gan tai pašā laikā, kad mēs tagad salīdzinām šo vācu valodas tulkojumu ar Aspazijas veikumu, var redzēt daudzas lietas, kur Aspazija savu ceļu gājusi."
Muzejā atrodas 1928. gada izdevums, kas ir pirmais izdevums, nodrukāts modernajā latviešu valodā, pirms tam visi "Makši un Morici" bijuši vecajā drukā.
Vilhelma Buša "Makss un Morics" ir daļēji autobiogrāfisks stāsts. Autors sevi identificē ar Maksu, bet savu draugu, dzirnavnieka dēlu, ar Moricu. Komiksu viņš rakstījis vairāk pieaugušajiem, atklājot liekulīgo 19. gadsimta sabiedrību, morāles trūkumu un vardarbības sekas. Savukārt izdevējs tālredzīgi manuskriptā saredzēja panākumus tieši literatūrā bērniem.
Izstāde Aspazijas mājā būs aplūkojama līdz nākamā gada aprīļa beigām.
