Negribētajā un negaidītajā kara otrajā gadadienā piedāvājam septiņu grāmatu izlasi. Tās ir grāmatas, kurās atbalsojas Ukrainas sāpes, spēks, neatkarība, ticība, pašapziņa un apņemšanās aizstāvēt savu zemi un cilvēkus līdz uzvarai.
Oksana Zabužko "Visgarākais ceļojums"
Tulkojis Kristaps Vecgrāvis
Izdevējs – Laikmetīgās mākslas centrs
Ceļojumu Ukrainas stāstā par karu ir vērts sākt ar Oksanas Zabužko grāmatu "Visgarākais ceļojums". Zabužko saucama par vienu no nozīmīgākajām mūsdienu ukraiņu autorēm, viņas darbus lasa un viņas balsīs ieklausās pasaule. "Visgarākais ceļojums" ir autores jaunākā grāmata, gareseja, kā to dēvē literatūras zinātāji, kas tapusi pēc itāļu izdevniecības lūguma 2022. gada pavasarī. Punktu pa punktam Oksana Zabužko izskaidro Krievijas iebrukuma cēloņsakarības, kas pamatā sakņojas gadu simtos valsts vēsturē. Blīvos, neticami garos, bet rūpīgi pārdomātos teikumos, kuros ne mirkli nezūd fokuss, autore burtiski paņem lasītāju aiz rokas un ved ceļojumā, kura galamērķis – skaudra atskārsme par Krieviju kā par serdē sapuvušu ābolu.
2022. gada 23. februārī Oksana Zabužko devās uz Poliju, lai tur prezentētu savu jaunāko grāmatu. 24. februārī autore pamodās ar ziņu, ka viņas valsts tiek grauta un nīcināta. "Visgarākais ceļojums" ir atbildes uz jautājumiem, kurus par Krievijas izvērsto karu Ukrainā turpina uzdot pasaule. Kāpēc tas notika? Kā kaut kas tāds var notiks 21. gadsimtā? Oksana Zabužko sniedz rūpīgas, pamatotas, izvērstas atbildes cerībā, ka šis iznīcinošais ceļojums reiz beigsies.
"Karastāvoklis. Esejas"
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova
Izdevējs – "Dienas Grāmata"
Karastāvoklis – naidīgas, saasinātas attiecības (piemēram, starp atsevišķiem cilvēkiem, cilvēku grupām). Tādu definīciju piedāvā skaidrojošā vārdnīca "Tēzaurs". Šī vārda plašāku atklājumu iespējams lasīt eseju krājumā "Karastāvoklis", kurā 50 ukraiņu rakstnieki un intelektuāļi apraksta savu sajūtu par stāvokli, kādā Ukraina ir kopš 2022. gada 24. februāra. 50 dažādu cilvēku balsis runā atšķirīgi, tomēr visas vienā valodā, kuras ritmu diktē sirds – joprojām asiņojoša par saplosīto dzimteni. Sāpes, ilgas, šoks, neziņa, bailes, sēras – šīs emocijas kārtu kārtām klājas esejās, taču tās nav sajūtas, kas pārņem lasītāju pēc grāmatas izlasīšanas. Kad pēdējā eseja izlasīta un grāmatas vāki aizvērti, prātā paliek vien neatlaidība un lepnums, ar kādu ukraiņi runā par savu zemi, savu tautu un par savu cīņu pret negaidītu un negribētu naidnieku.
Jāuzteic arī grāmatas mākslinieciskā vērtība. Lappuses, kas apvieno tik dažādus eseju autoru un līdz ar to arī viņu tekstus, ir literāri atšķirīgas, bet harmoniskas. Lai gan grāmata ir skumjas smeldzes un pat izmisuma pilna, tā nestāsta par ukraiņu tautu kā par upuri. Ir skaidrs, ka karastāvoklis valstī būs līdz brīdim, kad Krievija tiks uzvarēta. Citu variantu nav un nebūs.
Staņislavs Asejevs "Gaišais ceļš"
No krievu valodas tulkojusi Tamāra Ringa
Izdevējs – "Pētergailis"
Krievijas iebrukums Ukrainā nesākās 2022. gadā. Mērķtiecīga varas pārņemšana norisinājās jau daudz agrāk, un viena no kara kulminācijām bija 2014. gads, kad Krievija okupēja Austrumukrainu. Ukraiņu rakstnieks, žurnālists un filozofs Staņislavs Asejevs pirms desmit gadiem palika Donbasā, pieņēma pseidonīmu Vasins un turpināja rakstīt par valstī notiekošo dažādiem medijiem. 2017. gadā viņš tika nelikumīgi arestēts un nonāca prokrievisko spēku izveidotā koncentrācijas nometnē. Par "Izolācijā" piedzīvoto Asejevs uzrakstījis grāmatā "Gaišais ceļš". Nākamajā kara vilnī, kas sākās 2022. gada februārī, lasījām par krievu armijas zvērībām Bučā un Irpiņā, nespējām noticēt tam sadisma līmenim, kādā dzīvo cilvēki 21. gadsimtā. Arī Staņislavs Asejevs savā grāmatā raksta par piedzīvoto ieslodzījumā, kurā no cilvēcības nav ne miņas. Tas ir tīrs ļaunums pakāpē, kādu redzam vien izfantazētās šausmu filmās. "Gaišais ceļš" ir realitāte, kas burtiski aizsit elpu un izsit caurumu saules pinumā.
Grāmatas māksliniecei Elīnai Brasliņai ilustrācijās izdevies notvert grāmatas būtību – plaukstas, kas sapinušās dzeloņdrātīs, ir asiņu izvagotas, savažotas, tomēr spējīgas uzrakstīt un izstāstīt stāstu, kuram jāatmasko un jāizstāsta taisnība.
Serhijs Žadans "Internāts"
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova
Izdevējs – "Jānis Roze"
Kā kļūt par varoni mūslaikos? Nav mūsdienās ne pūķu, ne raganu, ne glābjamu princešu. Un nemaz jau arī tā negribas būt varonim, vien ļaujiet dzīvot, vēlams – siltumā un ar pilnu vēderu. Taču brīdī, kad 21. gadsimta cilvēks nonāk aci pret aci ar karu, viņš, pats to negribēdams, var kļūt par varoni. Vai arī par upuri. Godalgotais ukraiņu autors Serhijs Žadans romānā "Internāts" runā par iespējamo varonību – negribētu, nevajadzīgu, neizsapņotu. Romāna centrālais tēls, bālais un visādi citādi neizteiksmīgais skolotājs Paška, dodas savā varoņa ceļā – cauri ielenktajai, kara plosītajai un janvāra ziemas sasaldētajai pilsētai, lai no internāta pārvestu mājās savu māsasdēlu. Sensenos laikos Odisejs ceļoja mājup pēc kara. Tikai Paškas pasaulē ceļojums notiek iekšā karā, caur un cauri tajā, līdz vēmienam, līdz sabristām un slapjām kājām, līdz putekļu saķepušai rīklei.
Karu nav iespējams attēlot vēl precīzāk par to, kā to izdarījis Serhijs Žadans. Vislielākais šī romāna sasniegums ir autora prasme nemanipulēt ar lasītāju, tieši tāpat kā Žadans nemanipulē ar savu galveno varoni. Autors neiežēlina, nemoralizē, viņš rāda karu – bezgalīgi pelēku pasauli, kurā pat sniegs vairs nav balts.
Darja Kalašņikova "Ēna un jūra"
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova
Izdevējs – "Aminori"
Ukraiņu mākslinieces un politiskās aktīvistes Darjas Kalašņikovas grāmata "Ēna un jūra" ieinteresē ar personiskumu. Stāsts, kas tapis bēgļu gaitās Latvijā, atšķiras no to autoru tekstiem, kas rakstīti Ukrainā, kara epicentrā, apstākļos, kuros jācīnās par fizisku un emocionālu izdzīvošanu un nav iespēju lēnai iekšējai refleksijai. Taču arī Darjas Kalašņikovas stāsts neiztiek bez dramatisma, tikai tas šeit vairāk iekšējs un nosacīti savaldīts. Grāmata vēsta par ukraiņu un baltkrievu bēgļiem, kas satiekas psiholoģiskā atbalsta grupā, lai dalītos savos pārdzīvojumos, traumās, bailēs un neziņā. Autore izvēlējusies rakstīt trešajā personā, personisko balsi atklājot vien grāmatas ievadā un noslēgumā, un savā ziņā tas veido sajūtu par vispārinātu bēgļa stāstu, vēstījumu par dzīvi svešumā un pārdomām, kurās ir daudz neatbildētu jautājumu un neziņas par nākotni.
Vai cilvēks, kas saskāries ar vardarbību, drīkst just naidu pret varmāku? Darja Kalašņikova šīs grāmatas lappusēs risina attiecības ar ēnu, kas iemieso naidu pret pāridarītāju, bet jūra, kas savieno zemes, tautas un valstis, simboliski vieno Darjas Kalašņikovas grāmatas varoņus ar pašu ēnu.
Katerina Gordejeva "Aiznes projām manas bēdas"
No krievu valodas tulkojusi Gunita Mežule
Izdevējs – "Zvaigzne ABC"
Karš notiek, bet cilvēks turpina dzīvot. Kad 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāk karu Ukrainā, krievu žurnāliste Katerina Gordejeva dodas uz bēgļu centriem Eiropā, lai aprunātos ar cilvēkiem, kas no aizbēguši no mājām, kuras plosa raķetes. Karš turpinās, un cilvēki turpina dzīvot, tikai turpmāk jau ar karu sirdīs un atmiņās. Grāmatā "Aiznes projām manas bēdas" autore apkopojusi 24 cilvēksstāstus. Tos visus vieno Ukraina, karš un bēdas. Ticams, ka Krievijas varas gaiteņos neviens nedomā par šī kara radītajām skumjām. Skumjas par zaudētām mājām raķešu dēļ, par draugiem un ģimenes locekļiem dažādu politisku uzskatu dēļ, par vardarbību – kā dēļ? Katerinai Gordejevai stāstos izdevies notvert šī kara dažādās šķautnes un balsis, un tās nebūt nav viendabīgas. Zināmā mērā stāsti par cilvēkiem, kas dzīvo Ukrainā un joprojām gaida tā saucamo "krievu pasauli" nu jau šokē vēl vairāk nekā vēstījums par sagrautām dzīvēm bumbu sašķaidītā daudzstāvu namā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pirms diviem gadiem Katerina Gordejeva savu dzīvi ir pakārtojusi misijai – izstāstīt Ukrainas stāstus. "Aiznes projām manas bēdas" viens no autores projektiem – stāsti, kas nav iekļuvuši trīs ar pusi garajā dokumentālajā filmā, kuru nu jau noskatījušies miljoniem cilvēku.
Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo"
No ukraiņu valodas atdzejojuši Ingmāra Balode, Jānis Elsbergs, Māra Poļakova, Māris Salējs
Izdevējs – "Orbīta"
Ukraiņu dzejnieka un rakstnieka Serhija Žadana dzejas krājums "Harkivas Dinamo" latviski iznāca pirms gada. Tajā apkopoti autora dzejoļi, kas tapuši laikā no 2001. līdz 2021. gadam, un šķiet, ar katru kara dienu šajos dzejoļos skan arvien vairāk smeldzes. Precīzāk – emocijas aug šīs dzejas lasītājos un mūsu izmisīgajā vēlmē pēc miera Ukrainā. Serhijs Žadans tiek saukts par savas paaudzes Ukrainas balsi, un viņa dzejā lasītāji atrod pravietiskas rindas. Tieši tāpēc Žadana dzejas rindas skanēs šīs publikācijas noslēgumā – cerībā, ka drīz pienāks diena, kad par karu runāsim vien pagātnes formā, un aicinājumā nepārstāt atbalstīt Ukrainu viņu cīņā un stiprajā garā, kas nepieļauj padošanos.
