XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki Latviju nedēļas garumā satricināja jūlija sākumā: jau sākot ar neizpratni par biļešu tirdzniecību un rezervēšanu, beidzot ar noslēguma koncertu Mežaparkā. Svētku sauklis bija „Gaisma līgo Latvijā".
„Tas ir absolūti unikāls tautas festivāls – milzīgi Latvijas svētki, kuros spektrs ir ārkārtīgi plašs un katra krāsa ir vajadzīga tāpat kā stārkā, kur tie ir iepīti," tā muzikologs Orests Silabdriedis. Analīze neizpalika. Dace Melbārde, kultūras ministre, bet toreiz Nacionālā kultūras centra vadītāja, solīja, ka idejas izvērtēs Dziesmusvētku padome.
Svarīgi ir arī pārbūvēt svētku norises vietas. „Dejotāji teikuši, ka viņi nedejos 2018.gadā vairs tajā stadionā. Tad, protams, lielais jautājums ir Mežaparka estrāde. Mēs visi esam motivācijas pilni gatavoties uz 2018.gadu un izdarīt labāk," norādīja Melbārde.
Latgale šogad kļuva bagātāka ar diviem kultūras centriem: aprīlī Daugavpils cietoksnī dzīvi sāka Marka Rotko mākslas centrs, bet maijā Rēzeknē jaunuzceltā kultūras vēstniecība „Gors" – vieta, kur dun un dūc. „Šī ēka ir tā, kas dot gan garīgo baudījumu, gan svētku sajūta. Noteikti vairāk vajadzētu darboties mārketingā, un ļoti būtu nepieciešamas recenzijas," saka dzejniece Anna Rancāne.
Latvijas kultūra šogad arī zaudēja – gan personības, gan materiālas vērtības. Februāra beigās, nesagaidot 80.dzimšanas dienu, beidzās dzejnieka Imanta Ziedoņa šīszemes dzīve. Lai atvadītos no viņa, Doma baznīcā plūda cilvēku rinda. Ziedoni guldīja dzimtā Ragaciema kapsētā.
Pirms Latvijā sāka dedzināt jāņugunis galvaspilsētā dega Rīgas pils – svarīgs kultūrvēsturisks piemineklis. Par degšanas cēloni apsaimniekotāji – Valsts nekustamie īpašumi – nolīgtie eksperti uzskata atklātas uguns avotu: dzirksteli vai cigareti, kas iekritusi sienas plaisās. Tas noticis būvniekiem „Re&Re" un „Skonto Buve" nodotajā pils daļā. Celtnieki protestē pret paziņojumu, kas nācis pirms policijas slēdziena.
Valdība nolēmusi, ka šoziem muzeji paliek pilī. Piešķirta nauda pagaidu telpu iekārtošanai un pārcelšanās vajadzībām pavasarī. „Muzeji tur varētu strādāt līdz tam brīdim, kamēr tiek realizēts muzeju krātuvju komplekss. Pašlaik ir plānošanas stadija, tas prasīs vairākus gadus," informēja Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns.
