Vai zini?

Vai zini, kā savulaik saukta Rīgas pils Baltā zāle?

Vai zini?

Vai zini, kurš sacerējis Latvijas Valsts himnu?

Vai zini, ka izloksnēs vārdu izvēle var radīt pārpratumus?

Vai zini, ka izloksnēs vārdu izvēle var radīt pārpratumus?

Ne visas dialektu īpatnības saklausāmas vienas skaņas vai vārda robežās, tās var skart vienu vai pat vairākus vārdus. Nav noliedzams, ka visi runājam vienā valodā, tomēr tieši izlokšņu dažādības dēļ var saskarties ar ne vienu vien pārpratumu, visbiežāk tie saistāmi tieši ar vārdu izvēli. 

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Piemēram, Talsu tirgū nesaprašanos var radīt rāceņu iegāde, jo talsinieks tirgotājam no Bauskas var prasīt rāceņus, bet pretī saņemt dārzeni, kuru nemaz nav prasījis, jo vienā Latvijas daļā rācenis ir kāpostu ģints dārzenis, bet Kurzemē rācenis ir kartupelis.

Šādu piemēru ir daudz – Kurzemē zodu joprojām dēvē par smakri, vardi par kobiņu, odu par knausi, bet butes par plekstēm.

Tomēr dažreiz pārmaiņas skatāmas vēl plašākā kontekstā, piemēram, ne visā Latvijas teritorijā vārdu savienojumos tiks lietoti vieni un tie paši locījumi, jāatzīst, ka nereti citu novadu runātājiem šādas īpatnības šķiet ārkārtīgi neparastas.

Varētu teikt, ka Kurzemes ziemeļos locījumi dažreiz mainījušies vietām, piemēram, mums zināms, ka vārdi pie un pēc, dažreiz arī uz draudzējas ar ģenitīvu, piemēram, "eju pie Jāņa", "eju pēc dēla", "stāv uz ledusskapja", tomēr

tāmnieku runā nereti dzirdēsiet "eju pie Jāni", "eju pēc dēlu", "stāv uz ledusskapi".

Tajā pašā laikā vārdi "ar" un "par" var biedroties ar sieviešu dzimtes ģenitīvu, piemēram, "iet ar mammu", "runāt par sievu" var pārtapt par "iet ar mammas", "runāt par sievas". Šāda īpatnība lasāma arī latviešu tautasdziesmā, kas pierakstīta toreizējā Talsu apriņķī – "Kad varetu ganidama, Ar māmiņas satikties, Tad mums būtu īsa diena, Būt' mums jaukas valodiņas." (3182)

Arī darbības vārdu "vajag" visā Latvijas teritorijā lieto ar dažādiem locījumiem, piemēram, "man vajag naudas", "man vajag naudu", bet Kurzemes ziemeļos dzirdēsiet "man vajag nauda", "Jānim vajag piens", "ziedi vajag svaigi".

Pašreiz vārdu "dižs" var dzirdēt visu novadu runātāju valodā, taču nevar nepamanīt, ka tieši Kurzemē tas lietots biežāk, jo šeit no Dižstendes brauksiet uz Dižmāras gadatirgu, dižosieties ar sasniegumiem un ēdīsiet dižraušus pie dižjūras.

Daudzas īpatnības cita dialekta runātājam var šķist nepierastas vai pat nepareizas, taču būtu svarīgi atcerēties, ka valoda kopumā nav pareiza vai nepareiza, jo literārā jeb rakstu valoda ir apzināti kopta un normēta valodas forma, bet to apgūstam, lai lietotu noteiktās saziņas situācijās, taču izlokšņu krāšņums ir valodas bagātība, kuru tāpat kā literāro valodu vajadzētu sargāt un kopt.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt