Jubilāra Riharda Vāgnera zīmē šis gads aizritējis visā klasiskās mūzikas pasaulē, arī Latvijas Nacionālajā operā. Tagad no skatuves Vāgnera cienīgās kaislības pārcēlušās uz operas vadību, kur ārpus valdes palicis 17 gadus opernamā valdījušais Andrejs Žagars. Spilgta un pretrunīga personība, kuras veikums un vadības stils tiek gan cildināts, gan pelts.
Taču tagad operai būs jauna valde - nu jau trīs cilvēku sastāvā. Tai darbu plānots sākt jau septembra vidū. „Būtu normāli, ja vadība turpina strādāt un šādas diskusijas būtu par to, kas vadīs operu no 2015.gada,” uzskata Ivars Bērziņš, kultūras menedžmenta eksperts. Bērziņš pats savulaik vadījis operu un šovasar vērtēja jaunās valdes kandidātus.
Eksperts uzsver - pārmaiņas operu vadībā Eiropā ir ierasta prakse, tikai to plāno daudz laicīgāk: „Šādā veidā starptautiski īsti nenotiek konkursi uz jaunu valdes locekļu vietu. Tas viss ir plānošanas process, un tā pašlaik ir lielākā problēma. Normāli rietumu operteātros, kad politiskā vadība pieņēmusi lēmumu, ka jāmaina vadītājs, to zina apmēram pusotru gadu pirms līguma beigām. Notiek konkurss, tiek pieņemts jauns vadītājs, kurš jau sāk strādāt un veidot savu redzējumu jau vismaz gadu pirms iepriekšējā vadītāja līguma beigām.”
Uz šādu praksi norādījis arī pašreizējais operas direktors Žagars, paužot skepsi par jaunās valdes spēju ātri apgūt operas specifiku. Tomēr apmācīt jauno valdi piedāvātajā padomnieka amatā viņš īsti negrib. „Es nevaru būt padomnieks. Varu dot gudrus padomus Arturam [Maskatam] pa telefonu, bet es saprotu, kāds laiks man būs jāpatērē, lai apmācītu no piena rūpniecības un alkohola biznesa nākušu mārketinga speciālisti [valdē iecelto Inesi Eglīti]. Arī Daina Markova ir visnotaļ jauks cilvēks, bet arī nāk no televīzijas. Kāds laiks būs jāpavada, lai viņas apmācītu un liktu saprast, kā strādā nozare…”
Trešajam, nozari zinošajam, valdē pēc kultūras ministres izvēles vajadzēja būt Arturam Maskatam. Taču viņš, solidarizējoties ar Žagaru, no amata atteicās: „Es ļoti ceru, ka sabiedrība sapratīs šo manu domu atteikties no šī amata, jo es vienkārši gribu redzēt profesionāli spēcīgāku komandu. (..) Man pašam, šeit ienākot, pagāja divi vai trīs gadi, kamēr likās, ka saprotu, kas šeit vispār notiek. Un es zinu, ka, ienākot cilvēkiem no malas, adaptācijas laiks būs liels un grūts.”
Tā nu opera pagaidām palikusi bez jauna mākslinieciskā vadītāja. Tiesa, operas kursu mākslinieciskā ziņā vismaz pāris gadus daudz nevarēs mainīt, jo sezona jau saplānota, galvenie projekti un līgumi noslēgti jau līdz 2016.gadam, norāda muzikoloģe un ilggadējā laikraksta „Diena” kultūras žurnāliste Inese Lūsiņa. „Eiropas operteātros diezgan bieži mainās vadība, un tas pat skaitās zināmā mērā labais tonis. Es centos noskaidrot, kā tad ir ar to ilglaicību. Un izrādās, ka tikai bijušais Vīnes operas intendants ir vienu gadu ilgāk kā Andrejs Žagars vadījis opernamu. Pārējie mainās diezgan bieži. Un vai tāpēc ir sabrucis kāds opernams, tā menedžments un starptautiskie sakari?” saka Lūsiņa.
Tomēr iecerētās izmaiņas Latvijas Nacionālās operas vadībā pavadījusi pretrunīgu viedokļu vētra. Puses sadalījušās Andreja Žagara atbalstītājos un noliedzējos, apliecinot, cik lielā mērā operas tēls 17 gadu laikā saaudzis ar Žagara personību.
Daļa opernieku apvienojošās arodbiedrības, kurus neapmierina Žagara autoritatīvais darba stils un rīcība ar finansēm, viņa nomaiņu apsveic. „Mūsu prasība jau vienreiz ir bijusi Žagara kungam atkāpties no amata, un šis viedoklis gada laikā nav mainījies. Tādēļ, mūsuprāt, ir atrasts ļoti labs risinājums, un domājam, ka jaunā valde varēs pilnvērtīgi strādāt,” saka skatuves mākslinieku arodbiedrības vadītāja Māra Ļūļa-Frankēvica.
Arodbiedrību viedoklim gan nepiekrīt daudzi operā izaugušie solisti. Neizpratni par Žagara nomaiņu pauduši gan pasaulē dziedošie Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš un citi, arī pašmāju soliste Liene Kinča. Bez Žagara opera vairāk zaudēs nekā iegūs, pārliecināta Kinča. „Ja nāks jauni cilvēki, viņiem būs vajadzīgs laiks, lai iestrādātos un saprastu, kas te notiek. Bet tā kā priekšā ir divas ļoti nopietnas sezonas - šī, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un nākamā, kad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts,- es domāju, ka būs ļoti grūti, ja Andrejs Žagars nebūs šeit.”
Atšķirīgi viedokļi par operas nākotni bez Žagara ir arī bijušajām kultūras ministrēm Ingunai Rībenai un Sarmītei Ēlertei. Rībena vērtē, ka pārmaiņas operā ir vajadzīgas un Žagaram būtu prātīgi palikt par padomnieku. „Man tas liktos gaumīgi - [Žagaram] būt padomniekam, vēl aizvien ļaut operai izmantot savu vārdu, jo viņš tiešām ir kļuvis gandrīz par mūsu operas 'brendu', neaiziet pavisam projām, bet paiet malā un turpināt savus darbus citā kvalitātē, atļaujot pragmatiskos ikdienas darbus izdarīt cilvēkiem, kuriem ir jauna elpa,” uzskata Rībena.
Savukārt Ēlerte ir pārliecināta, ka viņa atstāšana ārpus valdes ir kļūda: „Mums ir jāapzinās, ka jebkura kultūras institūcija ir ļoti trausls organisms, un pat mazākas izmaiņas kā šīs var radīt tālejošas sliktas sekas. Jāatceras, ka Andrejs Žagars operu no nekurienes uzlika uz Eiropas un pasaules atzītu operteātru kartes.”
Svarīgu daļu Latvijas Nacionālās operas budžetā veido mecenātu atbalsts. Operas fonda izpilddirektore Līga Zariņa-Domka domā, ilggadējā operas vadītāja Andreja Žagara aiziešana to nevarētu iedragāt. „Ziedotājiem un operas atbalstītājiem interesē izrādes, programmas, notikumi operā, nevis varbūt tieši Žagara kungs. Ar likumu ir aizliegts atbalstīt privātpersonas, jo visi atbalstītāji taču atbalsta operu,” saka Kārkliņa-Domka.
Operas fonda pārstāve, kas ilgus gadus darbojusies ar atbalstītāju piesaisti operai, gan atzīst - tas, ka opera un ministrija konfliktu izvēlējušās risināt publiski, pašas operas prestižam par labu nenāks. Pārmaiņas operas vadībā viņa vērtē pozitīvi un pat pieļauj, ka jauno valdes locekļu Ineses Eglītes un Dainas Markovas sakari palīdzēs jaunu sponsoru piesaistē.
Kamēr līgumi nav parakstīti, ne Eglīte, ne Markova vīziju par operas nākotni publiski nekomentē. Nav arī skaidrs, vai valde varēs darboties nepilnā sastāvā - bez mākslinieciskā vadītāja. Ja uz to nolems sludināt jaunu konkursu, Ivars Bērziņš uzskata - nolikumu vajadzētu mīkstināt. Tādas prasības kā pieci gadi kapitālsabiedrības vadībā un perfekta latviešu valoda atrunājušas daudz labu pretendentu, tostarp no citām valstīm.
Par to vai operas mākslinieciskā vadītāja krēslam uzrunāt kādu no komisijas rezerves kandidātiem, vai sludināt jaunu konkursu, Kultūras ministrija sola izlemt tuvāko dienu laikā.
Kā beigsies kārtējā nodaļa operas valdes trillerī, pagaidām nav skaidrs. Tuvākajiem gadiem mākslinieciskie plāni jau iezīmēti, bet noturēt un attīstīt operas kvalitāti un prestižu arī turpmāk jau būs jaunās valdes uzdevums. Andrejs Žagars gan jau licis noprast, ka tik viegli operu neatstās, dodot mājienus arī par iespējamām juridiskām sekām un pieļaujot iespēju jaunā konkursā piedalīties kaut vai sporta pēc.
