Uzvaras parka pieminekļa nākotne arvien neskaidra

Rīgas pašvaldībai nav ne plānu, ne pat ideju, kādai jābūt Uzvaras parkā pirms 30 gadiem uzceltā pieminekļa nākotnei. Pašvaldībā atrunājas, ka par to lems jaunveidojamā Pieminekļu padome, kam konceptuāli jāvienojas – piemineklim būt vai ne. Pašlaik pierimusi un līdz Saeimai tā arī nav tikusi pieminekļa nojaukšanas ideja, kam tika savākts vairāk par desmit tūkstošiem parakstu.

Tā dēvētā Uzvaras pieminekļa oficiālais nosaukums ir "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". 1985.gadā pabeigtais 79 metrus augstais piemineklis ar tā kompleksu veltīts Padomju Savienības Sarkanās armijas uzvarai pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā.

Rīgas pašvaldībai tā ir ērta vieta, kur vienkopus pulcināt ap divsimt tūkstošus 9.maija svinētāju. Taču neērts jautājums, kad runa ir par pieminekļa nākotni.

„Tur jāzvana ir deputātiem, tā nav mūsu kompetence. Doma ir vienu sanākšanu taisīt – kas un kā,” Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis skaidro, ka Uzvaras parka piemineklis nav aģentūras pārziņā. Par tā nākotni jāspriež jaunveidojamajai Pieminekļu padomei.

Pieminekļu padome, kurā būs 16 pārstāvju, vēl tiek komplektēta, atzīst Rīgas galvenais arhitekts Gvido Princis. Par Uzvaras parka pieminekli, kas nav iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, arī Princis runā vispārīgā un vēlamā nozīmē: „Piemineklim ir savas telpiskas, arhitektoniskas, mākslinieciskas vērtības, gan dažādi konteksti, kas tiek pievilkti dažādos citos sakaros, par ko ne mums pārāk uztraukties. Diskusijas ir, droši vien lietas var uzlabot. Mēs tieši šodien ar domes priekšsēdētāju parakstījām sadarbības līgumus ar diviem partneriem, kuri arī izvirzīs savus ekspertus darbam padomē. Tā ka darbs norit, šobrīd ir noslēguma stadijā.”

Tikmēr bez tālākas virzības pagaidām palikusi pirms pāris gadiem portālā manabalss.lv sāktā un plašas diskusijas raisījusī parakstu vākšana par pieminekļa nojaukšanu. „Tā nav vienkārši ikdienas valsts iekšēja iniciatīva, bet starptautisko rezonansi raisoša. Un parakstus sāka vākt vēl pirms Krievijas agresijas Ukrainā. Un es uzsveru – neviens paraksts nav gājis zudumā un process nav apstājies,” skaidro viens no idejas iniciatoriem Māris Ruks.

Pieminekļa līdzautors tēlnieks Aivars Gulbis saka – pieminekļa un apkaimes izmantošanai mūsdienās īpaši nesekojot.

Monumentam tur jāpaliek, bet varot arī sašaurināt tā vērienu, atzīst tēlnieks.

„Tam bija plaša apkārtne domāta, nu, varbūt šobrīd tik plaši nevajag izmantot. Nekādas armijas parādes tur nenotiek. No tā viedokļa pieminekļa tuvākā apkārtne varētu būt sašaurināta,” saka Aivars Gulbis.

Vienīgie uzlabojumi Uzvaras parkā šogad paredzēti vietās, kur to izmanto aktīvajai atpūtai. Par aptuveni 140 tūkstošiem eiro izbūvēs 82 LED gaismekļus skrējēju, skrituļotāju un slēpotāju celiņos.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti