Akadēmiķis Saulvedis Cimermanis grāmatā “Tautas celtniecība Latvijas ainavā” apkopojis un sistematizējis unikālu zinātniskās uzziņas materiālu par baltu tautu kultūrtelpas veidošanos kopš 13. gadsimta.
Latvijas Mākslas akadēmijas Doktora studiju programmas direktors Ojārs Spārītis stāsta: “Šajā grāmatā, kura ir uzskatāma par 780 lappušu biezu rokasgrāmatu, atspoguļo Latvijas etnogrāfiju, latviešu tautas dzīvi no paša senākā laika, kopš mēs varam saskatīt dokumentālas liecības arhīvu pierakstos, kartēs, vizuālos attēlus un protams ekspedīcijās iegūtos materiālus, kurus no sešdesmito gadu sākuma Saulvedis Cimermanis ir veiksmīgi pētījis visos Latvijas novados.”
Līdz šim tik apjomīgs pētījums par to, kā tad īsti senatnē dzīvojuši mūsu senči, Latvijā nemaz nav bijis.
“Ir bijuši fragmentāri pētījumi, kas skāruši atsevišķu ēku tipus, skāruši kādu lauku sētu noteiktā laika periodā vai skāruši muižas un zemniecības attiecības. Šajā darbā vērtēta gan saimniecība, gan amatniecība, gan kultūrvide, gan pats arhitektūras princips, kā veidot sētu, māju, kā to iekārtot, kur likt skursteni, kurā vietā celt krāsni, – tā ir lieta, kas šeit ir atspoguļota ļoti fundamentāli,” uzsver Ojārs Spārītis.
Tik apjomīgs pētījums tapis daudzu desmitu gadu garumā, dodoties gan etnogrāfiskās ekspedīcijās, gan tiekoties ar cilvēkiem, kas savulaik dzīvojuši seno latviešu būvētajās sētās, gan veicot meklējumus Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Krievijas un citos pieejamos arhīvos un bibliotēkās.
Ojārs Spārītis norāda: “Man ir liels gods akadēmiķi Saulvedi Cimermani pagodināt ar Latvijas Zinātņu akadēmijas pateicību. Saulvedis Cimermanis šeit ir apkopojis visu savu mūža darbu. Viņš Latvijas Zinātņu akadēmijā ienāca strādāt 1953. gadā. Visu darba mūžu ir pavadījis Vēstures institūtā kā pētnieks, akadēmiķis, un šī kvalifikācija ir devusi viņam iespēju radīt tik fundamentālu darbu.”
Saulveža Cimermaņa veidotais darbs būs noderīgs gan studentiem, gan pasniedzējiem, gan etnogrāfiem, gan visiem tiem, kas interesējas par savas tautas vēsturi.
