Lai arī nevaram sūdzēties par kultūras pasākumu trūkumu, to laicīga plānošana un informācijas apmaiņa starp pašvaldībām un tūrisma aģentūrām ir klupšanas akmens, kas bremzē kultūras tūrisma attīstību ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā.
"Mēs principā esam turpat, kur pirms 10 - 15 gadiem," uzsver Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija van der Steina. "Mēs zinām, ka mums ir kultūra, par ko varam būt lepni, bet no otras puses, mums šis kultūras piedāvājums nav pietiekami attīstīts, lai būtu interesants."
Pateicoties dinamiskai kultūras infrastruktūras attīstībai ārpus galvaspilsētas, kultūras tūrisms arī Latvijā lēnām sāk kļūt par realitāti. Bet trūkst ideju un uzņēmīgu cilvēku, kas esošās kultūras norises spētu piedāvāt atraktīvi un strukturēti. Labs piemērs ir Islande, kurā pēdējo piecu gadu laikā tūrisma joma piedzīvo 15 -20 % izaugsmi.
"Ir noskaidrots, ka Reikjavīkas koncertzāli apmeklē pilnīgi visi tūristi, kas iebrauc pilsētā. Tāpēc mums piedāvājumā jābūt dažādiem koncertiem," saka Reikjavīkas koncertzāles un konferenču centra “Harpa” vadītājs Haldors Gudmundsons (Islande). "Bet mēs arī koncentrējamies uz to tūristu segmentu, kam mūzika interesē mazāk. Tāpēc koncertzālei jāspēj darboties multifunkcionāli."
"Mēs redzam šos piemērus, kā tas darbojas citās valstīs, un tur ir daudz ko paņemt. Man liels prieks, ka ir ļoti daudz kultūras iestāžu vadītāju, gan arī pilsētu pārstāvju, kas noteikti rosinās domāt un veikt pozitīvas izmaiņas šajā jautājumā," konstatē SIA “Dzintaru koncertzāles” vadītājs, konferences idejas autors Guntars Ķirsis.
Lai nostiprinātu labās idejas, konferences beigās plānots parakstīt sadarbības memorandu par kultūras tūrisma attīstību Latvijā.
