Stāsti

Suņiem bīstamās slimības izpētei saziedo pusi vajadzīgās naudas; pētnieki ķeras pie darba

Stāsti

Lietuvieši apvienojas kāpostgeitas jeb "Neiešu uz lielveikalu!" akcijā

Latgalē radušās domstarpības par Latvijas simtgadei veltīto pasākumu finansējuma sadali

Simtgadei veltīts muzikālas izrādes projekts kļuvis par strīda objektu

Latgalē Latvijas simtgades pasākumi sāksies jau nākamgad, tā kā 2017.gada pavasarī aprit simt gadi kopš pirmā Latgales latviešu kongresa, kurā savulaik arī iezīmējušies Latvijas valsts dibināšanās iedīgļi. Pasākumu plānā iezīmēta arī kāda muzikāla jaunizrāde, kas šobrīd ir kļuvusi par strīda objektu, jo Kultūras ministrija izrādei nepieciešamo finansējumu piešķirusi Daugavpils teātrim, kas savukārt sākotnējos izrādes idejas autorus - jauniešu radošo grupu - pastūmis malā.

“Izrāde saistībā ar Latvijas simtgades pasākumiem Latgalē veltīta 1917.gada kongresam. Notikumu centrā divu Franču – Kempa un Trasūna strīds,” savu sākotnējo Latvijas simtgadei veltītās uz vēsturiskiem notikumiem balstītās muzikālās izrādes ideju atklāj vēsturnieks, arī Latgalē labi zināmās rokgrupas “Dabasu Durovys” mūziķis Arnis Slobožaņins. Ieceri viņš kopā ar domubiedriem, jauniešu radošo grupu, vēl pagājušajā gadā kā vienu no iespējamiem Latgales kongresa simtgades atceres pasākumiem Latgalē 2017.gadā prezentējis Kultūras ministrijai. “Juris Jonelis režisors, kuru es uzrunāju un piesaistīju, jau bija izstrādājis skeletu šai muzikālajai izrādei un viss notika.”

Kultūras ministrija, simtgades birojs un tā pārstāve Jolanta Borīte šo ideju bija atzinusi par labu un aicinājusi to realizēt sadarbībā ar Daugavpils teātri.

“Lai piesaistītu šai idejai finansējumu, tika piedāvāts darīt šādi: tā kā Daugavpils teātris pats nebija pieteicies uz jaundarba realizāciju, jo tur bija pieejamas mērķdotācijas teātriem, viņa [Jolanta Borīte] teica – es piezvanīšu uz Daugavils teātri un piedāvāšu šādu sadarbību,” aizvadītā gada notikumus stāsta Arnis Slobožaņins, atklādams, ka to tālākā gaita parāda, ka Daugavpils teātris savu jaundarbu iecerējis radīt, neņemot vērā sākotnējās jauniešu radošās grupas idejas un ieceres - “jau pirms tikšanās ar mani, kas man bija ar Daugavpils teātra direktoru Oļegu Šapošņikovu, viņi visu bija nolēmuši.”

To, ka darbs pie simtgadei veltītā jauniestudējuma tiešām jau uzsākts, apstiprina arī Daugavpils teātra valdes locekle Rita Strode. Viņa arī neslēpj, ka jaundarba iestudēšanā sadarbība ar Latgalē labi zināmo mūziķi un arī vēsturnieku Arni Slobožaņinu un viņa radošo grupu nenotikšot.

Pēc Daugavpils teātra pārstāves vārdiem - jauniešu radošās grupas idejas tikušas uzklausītas, tomēr tās no teātra vadības puses netika atzītas par pietiekoši labām un pārdomātām kvalitatīvas muzikālās izrādes radīšanai. Tāpat Rita Strode uzsver, ka mūziķis sarunas ar Daugavpils teātri uzsācis jau pēc tam, kad teātris pats bij uzsācis priekšdarbus sava jaundarba iestudēšanai.

“Slobožaņina kungs izteica tādu vēlmi, un izrunājās ar mūsu teātra direktoru Šapošņikova kungu, bet radošās koncepcijas nu mazliet nesakrita, tāpēc mēs iesim savu ceļu,” atklāj Rita Strode.

Nevar nepieminēt, ka jaundarba iestudēšanai jau šobrīd Kultūras ministrija Daugavpils teātrim ir piešķirusi 20 tūkstošus eiro, bet, kā atklāj Rita Strode, jau uzsāktā darba izmaksas pat trīs reizes pārsniegšot konkrētās mērķdotācijas apmēru. Pēc teātra vadības teiktā, mērķdotācija tikusi piešķirta tieši teātrim, tādēļ viņiem neesot pienākums īstenot citas idejas. Viņa arī neuzskata, ka Latgalē zināmais mūziķis būtu kaut kādā veidā saistīts vai ar savu sākotnējo ideju iniciējis Kultūras ministrijai piešķirt mērķdotāciju Daugavpils teātrim.

“Kultūras ministrija piezvanīja un palūdza, vai mums nav iebildumu šo projektu kopā īstenot ar “Goru”, uz ko es pateicu - kāpēc ne. Tā bija iespēja mums uzstāties arī uz “Gora” skatuves, un tad ministrija mums piešķira šo summu. Un, kad es rakstīju šo tāmi, es nezināju, ka šajā projektā grib piedalīties Slobožaņina kungs,” skaidro Strode.

Kultūras ministrijas Latvijas simtgades biroja reģionālo projektu vadītāja Jolanta Borīte neuzskata, ka būtu noticis kas ārkārtējs, jo simtgades pasākumu organizēšanas procesā šī nav vienīgā ideja, kas netiks realizēta, bet aizstāta ar kādu citu.

Viņa skaidro, ka birojs nenodarbojas ar ideju iniciatoru un sadarbības partneru savešanu kopā, bet vien ar labu ideju uzklausīšanu, akceptēšanu un koordinēšanu.

“Tad, kad jūlijā tikos ar šo iespējamo radošo grupu, tajā brīdī dzima doma, ka varētu sadarboties ar Daugavpils teātri, protams, jautājums, kurā brīdī šī saruna ar Daugavpils teātri uzsākās, un tas nav atkarīgs ne no simtgades biroja, ne no Kultūras ministrijas. Daugavpils teātris sniedza projektu par jaundarbu, un šajā situācijā bija saruna, ka ir, lūk, līdzīga iecere konkrētai radošai grupai, ka būtu ļoti labi, ja šo projektu veidotu kopā,” saka Borīte.

Nevar nepieminēt, ka, lai Latgalē pirms simt gadiem notikušie vēsturiskie fakti tiktu valstiski pienācīgi novērtēti, vēl ar iepriekšējās ministru prezidetes Laimdotas Straujumas rīkojumu pagājušajā gadā tika izveidota arī speciāla darba grupa Latgales kongresa simtgades atceres pasākumu organizēšanai, kam tad uzlikts par pienākumu koordinēt un uzraudzīt šo 2017.gada pasākumu programma Latgalē. Tomēr, kā atzīmē šīs darba grupas pārstāve, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas profesore Ilga Šuplinska, šobrīd ar finanšu piesaisti konkrētiem pasākumiem no valsts viss tik gludi neritot, un šī nespēja realizēt mūziķa Arņa Slobožaņina ideju par jauniešu auditorijai veltītu uz vēsturiskiem faktiem balstītu muzikālu izrādi tikai to vēlreiz apliecina; “darbojoties projektu jomā, es tiešām arī redzu, kas notiek ar tiem projektiem, kuru ideja ir izteikta, bet kuru neļauj realizēt tās autoram. Tā, protams, ir finanšu līdzekļu izmantošana ne pēc būtības un ar neizpratni.”

Kā atzīst Ilga Šuplinska, konkrēto strīdīgo gadījumu, lai arī ar nokavēšanos, tomēr vēl būtu iespēja risināt nākošajā darba grupas sēdē, kas paredzēta jau nākošnedēļ, pieaicinot un uzklausot visas ieinteresētās puses.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti