„Šo piecu gadu laikā kopš tā brīža, kad Rīgai bija jākandidē un mēs ieguvām Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir bijuši brīži, kad rokas nolaižas vai nav bijis viegli un ir problēmas. Kā jau katrā lielā, lielā projektā un lietā. Bet tagad man ir tiešām gandarījums, jo nu es redzu, kā tas viss nāk uz skatuves lēni un cēli, un ir tik daudz sadarbības partneru. Un tās idejas, kas bija ieliktas pirms pieciem gadiem, kad jautājām dažādu profesiju cilvēkiem, ko viņi gribētu šajā programmā redzēt, ir nostiprinātas, tās ir iekšā, tās ir aktuālas un tās tiek piedāvātas," norāda Rozenberga.
Runājot par domāšanas veida maiņu, Aiva Rozenberga stāsta, ka viss ir atkarīgs no paša cilvēka vēlmes kaut ko mainīt.
Gadam sākoties, tik daudzi cilvēki domā, ko tad viņi gribētu mainīt savā dzīvē. Es domāju, ka lieliska iespēja, ja mēs esam atvērti, tad šī programma piedāvā to, ka tevī kaut kas iekšā var notrīsēt. Tu pat nemanīsi, ka kaut kas tevī mainās, bet tieši tas būtu mērķis," uzskata Rozenberga.
Rozenberga norāda, ka „Rīgas 2014" komanda strādā ļoti pragmatiskos apstākļos, ierakstot sevi plašākā domāšanas apritē.
Kultūras galvaspilsēta, manuprāt, bija iespēja, stimuls panākt, sapņot par kaut ko tādu, ko mēs nevarējām ikdienā atļauties," uzsver Rozenberga, stāstot, ka var notikt milzīgas lietas kultūras dzīvē, jo „mums ir tādi caursitēji kultūras sfērā".
„Rīga 2014" pēc Rozenbergas domām ir tikai stimuls un iespēja, kā mēs varam atvērties.
„Pirmais piemērs, kas nāk prātā, ir, piemēram, pagalmu talkas. Kaut kas ļoti konkrēts. Kaut kas ļoti ar tavu māju, tavu dzīves vietu saistīts. Kāpēc mēs beidzot nevaram iepazīt savus daudzstāvu nama kaimiņus?! Mēs droši vien knapi zinām, kā viņus sauc vai kā viņi izskatās. Vai mums vienmēr jāgaida pilsētas vai labvēļu palīdzība, lai iestādītu puķes savā dārzā vai kokus, vai soliņus salabotu?" jautā Rozenberga.
Kā ziņots, Rīga, būdama Eiropas kultūras galvaspilsēta, šajā gadā piedāvā līdzdarboties vērienīgā kultūras programmā. Tās sagatavošanā un īstenošanā visa 2014.gada garumā ir iesaistīti vairāk nekā 12000 dalībnieku no teju simt dažādām kultūras institūcijām, valsts un pilsētas kultūras iestādēm un nevalstiskajām organizācijām. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā piedalās vairāk nekā 1900 radošo mākslinieku.
