Ne velti tieši viņa sudraba darinājumi kā dāvana no Latvijas pasniegta Džordžam Bušam, Elizabetei II, princim Čārlzam un citiem augstiem viesiem.
Oļega Auzera veikumu sudrabā no piektdienas varēs novērtēt Dzīvā sudraba muzejā, kas vērs durvis Vecrīgā, Jēkaba ielā. Par Dzīvā sudraba muzeju tas nosaukts tāpēc, ka, lai sudrabs pārvērstos par mākslas darbu, tam ir nepieciešama cilvēka enerģija.
Dzīvā sudraba muzejs atrodas Vecrīgā, Jēkaba ielā tikai pāris soļu attālumā no Doma laukuma. No ārpuses to uzreiz var pamanīt pēc palielas ovālas formas izkārtnes ar muzeja nosaukumu, kā arī pēc logos redzamajiem sudraba darinājumiem.
Mākslinieks Oļegs Auzers un viņa dzīvesbiedre Ligita ēkas pirmajā stāvā iekārtojuši juvelierdarbnīcu. Otrajā stāvā vairākās zālēs izvietots pats muzejs. Zālēs redzamas īpaši izgaismotas vitrīnas, kurās apskatāmi Oļega Auzera unikālie meistardarbi. Ideja tos parādīt plašākai publikai pieder Ligitai Auzerei.
“Mākslinieks ir veidojis mūža garumā ļoti daudzus dažādus darbus, bet tā muzeja ideja viņam nekad nav pastāvējusi. Un bija brīdis, kad man vienkārši bija žēl, ka cilvēki to neredz. Un tad man radās ideja par muzeju. Te gan ir tikai mazs ieskats no viņa mūžā paveiktā, bet man likās, ka ir svarīgi padalīties arī ar citiem cilvēkiem,” stāsta Auzere.
Ekspozīcijā visvairāk izceļas grandiozie lielformāta darbi. Katrs no tiem ir gan tehniski ļoti smalki un filigrāni izstrādāts, gan ietver sevī kādu dziļu vēstījumu. Par to liecina arī darbu nosaukumi – “Dieva nolūks”, “Vēlmju slazds”, “Alkatība”, “Eiropas bojāeja”, “Nākotnes pils”.
“Tā kā es nodarbojos vēl ar ļoti daudzām citām lietām – dažādām filozofijām, reliģijām, tad, dabiski, viss pataisa manu uztveri vēl asāku, un tos notikumus, kas notiek pasaulē, es redzu saasinātāk. Pirms gadiem 40 man parādījās ideja, ka varētu šādas tādas lietas, kas man ir aktuālas, parādīt sudrabā,” atklāj Oļegs Auzers.
Tā pats Oļegs Auzers atminas, kā tapa impulsi pirmajām lielformāta sudraba skulptūrām. Tehniski tādas izveidot ir ļoti sarežģīti, jo sudrabs ir viens no grūtākajiem materiāliem, kas labi vada siltumu un elektrību.
Citkārt pie viena darba jāstrādā vairākus gadus, katra izstrādei vajadzīgi speciāli, atšķirīgi instrumenti.
Taču – kā uzsver mākslinieks – jo lielākas grūtības un šķēršļi darba tapšanā, jo lielāks gandarījums par rezultātu. Taču pāri visam ir katrā skulptūrā ietvertā ideja.
Grandiozajā skulptūrā “Vēlmju slazds”, piemēram, var redzēt dažādas zīmes un simbolus – kārdinošu ābolu un sulīgas vīnogas, kas apsola baudu, bet nekur tālu nav arī čūska kā atgādinājums, ka par ikvienu baudu reiz būs arī jāmaksā. Vēlme baudīt, alkatība un egoisms mīt ikvienā cilvēkā, bet otrā svaru kausā ir arī atteikšanās, mīlestība un nesavtība, un arī par cīņu starp šīm divām cilvēka iedabām vēsta Oļega Auzera darbi.
Vienā no visgrandiozākajiem darbiem – “Nākotnes pils 3001. gads” – cits citam līdzās redzami dažādi pasaules reliģiju simboli un celtnes, un tā ir mākslinieka vīzija par nākotni pēc 1000 gadiem.
Dzīvā sudraba muzejs Vecrīgā (Jēkaba ielā 3/5) durvis ver šodien, savukārt rīt – saistībā ar atvēršanas svētkiem – muzeju ikviens varēs apmeklēt bez maksas.
