Dienas ziņas

"Gods kalpot Rīgai" aicina partnerus stiprināt koalīciju

Dienas ziņas

Ugunsgrēks skāris dramaturga un režisora P.Pētersona dzīvokli

Skolēni iesaistās projektā par ebreju kultūras mantojumu

Rēzeknē skolēni iesaistās projektā par ebreju kultūras mantojumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Projektā “Ebreji Rēzeknē” Rēzeknes un novada skolu jaunieši izzināja Rēzeknes ebreju kopienas vēsturi un pētīja ebreju folkloru. Tapuši gan foto stāsti, gan arī teātra uzvedums.   

Rahila un Marks Ceitlini, Jurijs Tiņanovs, gleznotājs Arkādijs Naišlos, kinorežisors Frīdrihs Ermlers – tie ir tikai daži no ebreju pārstāvjiem, kas savulaik ir snieguši nenovērtējamu devumu ne tikai savai kopienai, bet visai Latvijas kultūrai. Lai palīdzētu atdzīvināt vēsturi un izpratni par ebreju kopienu, par to, ko paliekošu tā atstājusi Latvijas vēsturē, ebreju biedrība “Goraļ” sadarbībā ar Rēzeknes un novada skolu jauniešiem uzsāka starpkultūru dialogu projektā “Ebreji Rēzeknē”.

Biedrības “Goraļ” valdes locekle Ilāna Lisagora skaidroja:

“Vēsture ir tāda, kāda viņa ir, un diemžēl ebreju kopiena Rēzeknē ir ļoti maza, salīdzinot ar to, kas bija pirms kara. Pirms kara, 19. gadsimtā, 20. gadsimta sākumā Rēzekne bija tāda pa pusei ebreju vieta.”

40 jaunieši ebreju un Latvijas kultūras vēstures ekspertu vadībā ekskursijās un izzinošās nodarbībās noskaidroja ebreju tautas nozīmīgākos vēstures pagriezienus, kā arī pētīja folkloru.

Pēc ebreju tautas pasaku krājuma “Sābas ķēniņienes mīklas” motīviem skolēni izveidoja foto stāstus un iesaistījās teatrālā uzvedumā.

Projekta dalībnieks no Rēzeknes 2. vidusskolas Iļja Čaplinskis pastāstīja:

“Es strādāju ar stereotipiem par ebrejiem, un tie ir ļoti interesanti. Es uzzināju par ebreju humoru, uzzināju vispār par ebreju kultūru. [..] Ebrejus vienmēr vajāja, un viņi vienmēr centās nopelnīt tik daudz naudas, cik ir iespējams, jo viņi rītdien jau varēja nedzīvot šeit, bet meklēt citu dzīvesvietu.”

“Man šķiet, ka šis projekts bērniem ir ļoti svarīgs, ka tas palīdz sasaistīt grāmatu vēsturi, oficiālo vēsturi  ar viņu ikdienas dzīvi, viņu stāstiem, stāstiem par kaimiņiem, stāstiem par, varbūt, radiem,” pauda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Inese Runce.

Biedrība “Goraļ” darbojas kopš 2006. gada, un tā ir īpaša ar ebreju kultūras pētīšanu un popularizēšanu citu tautību jauniešu vidū. “Ebreji Rēzeknē” ir jau otrs biedrības projekts, kas tiek īstenots Sabiedrības integrācijas fonda programmas “Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbība” gaitā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti