Kultūras Rondo

Kultūras Rondo: Iestudējums “Zem diviem karogiem”, Jāņa Deinata izstāde “-šie”

Kultūras Rondo

Iespaidi 58. Venēcijas mākslas biennālē. Stāsta Inta Zēgnere

Veiksmīgākais publiska muzeja pārvaldes modelis Latvijā nākotnē

Reforma vai evolūcija: Latvijas muzejos gaidāmas pārmaiņas

Reforma muzeju pārvaldē būtu iespēja muzejam atraisīt rokas, padarīt dzīvi mazāk birokrātisku un dot lielāku iespēju rīkoties ar saviem līdzekļiem, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” vērtē Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Kāds varētu būt labākais un veiksmīgākais publiska muzeja pārvaldes modelis? Ko nozīmētu valsts muzeju pāreja uz liberālāku pārvaldes modeli – valsts kontrolētu un finansētu kapitālsabiedrību un ko no tā gūs muzeju apmeklētāji?

Muzeoloģe Ineta Zelča-Sīmansone skaidro, ka pēc krīzes 2010. gadā Latvijas muzeji no relatīvi brīvas saimniekošanas formas kļuva par tiešās valsts pārvaldes institūcijām. Tajā pašā laikā Igaunijā ieviesa citu pārvaldes formu, kur muzejos ir vēlētās valdes, terminēti darba līgumi direktoriem, brīvāka finansiālās darbošanās iespēja. Tie ir arī galvenie iemesli, par kuriem rosina runāt domnīca "Creative Museum”, lai arī muzejiem Latvijā būtu brīvāka iespēja rīkoties ar nopelnītajiem līdzekļiem, ieguldīt attīstībā, nevis gada beigās šo naudu pazaudēt.

"Kultūras ministrija to nesauc par reformu, bet saka, ka tā ir evolūcija. Mēs domājam, ka jāskata plašākas reformas kontekstā, kad runājam gan par muzeju efektivitāti, gan par publiskās kvalitātes uzlabošanu,” uzskata Ineta Zelča-Sīmansone.

Zariņš norāda, ka arī Kultūras ministrija cerīgi raugās uz iecerēto reformu, kas aizsākusies ar grozījumiem Muzeju likumā, caur kuriem plānots reformu īstenot. Arī viņš piekrīt, ka "kultūras institūcijām tiešās pārvaldības valsts iestādes forma ir bišķiņ kā trako krekls. Gada beigās budžets pasaku valodā pārvēršas par ķirbi un nav izmantojams”.

Zariņš arī atklāj, ka pētījums liecina - valsts muzeju pārvaldības forma visbirokrātiskākā ir Latvijā. Muzejiem pat savs maksas pakalpojumu cenrādis ir jāsaskaņo ar Ministru kabinetu, tas nozīmē, kā Ministru kabinets spriež par biļešu cenu muzejā. Lietuvā un Igaunijā to nedara pat Kultūras ministrija.

Reformas īstenošanā kā viens no pirmajiem ir iesaistījies Rundāles pils muzejs. Tas, līdzīgi kā citas Kultūras ministrijas pakļautībā esošās iestādes – koncertorganizācijas un teātri –, varētu kļūt par valsts kapitālsabiedrību. Taču šo ieceri ne visai vēlas atbalstīt citas ministrijas.

"Rundāle ir viens no muzejiem, kas iegūst lielāko ieņēmumu procentu attiecībā pret valsts dotācijām. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šādas pārvaldes pārmaiņas būtu nepieciešamas,” skaidro Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Pašreizējā pārvaldes formā gada beigās muzejam kā valsts pārvaldes iestādei jāveido nulles budžets, uz 31. decembrī kontiem jābūt tukšiem. Nākamais jāuzsāk ar līdzekļiem, kas nāk no dotācijām. Rundāles muzejam, kas ir sezonāls muzejs, lielākie ieņēmumi ir vasaras sezonas laikā un, tā kā katrs gads ir jāsāk ar jaunās dotācijas līdzekļiem, gada sākumā nākas iesāktos darbus pārtraukt.

"Nevaram veidot uzkrājumu, kas palīdzētu veikt lielākus kapitālieguldījumus nākotnē. Tā ir liela problēma,” skaidro Lūse.

Zelča-Sīmansone cer, ka Rundāle būs labs piemērs un citi tam sekos. Tajā pašā laikā viņa norāda, ka iecerēto reformu nevajag saistīt ar peļņu un sacenšanos pēc lielākiem ieņēmumiem, jo pēc definīcijas muzejs ir bezpeļņas organizācija un reformas sakarā ir runa par iespēju brīvāk darboties līdzekļiem un saimnieciskās formas izvēli.

"Pelnīt nav slikti, bet tas nevar būt galvenais uzdevums un pašmērķis muzejam, kura nozīme ir nodot vēstījumu par kādu konkrētu lietu saprotamā formā,” uzskata Lūse.

Viņa norāda, ka Rundāles pils muzejs vēlas, lai tiktu saglabāta valsts dotācija muzejam, un tāpat vēlas būt neatkarīgi savu īpašumu noteikšanā – ēku investīcijās un apsaimniekošanā.

"Ceļā uz ideālo muzeju vēl būtu laiks pārskatīt muzeju struktūru un izvirzīt prioritātes,” atzīst Zelča-Sīmansone. „Vēl sagaidītu, ka Kultūras ministrija  komunicē par izmaiņām, iesaistītu muzejus vairāk diskusijā, dalītos ar savu piecgades redzējumu, kur un kā grib redzēt muzeju sistēmu šajā laikā, ne tikai plānošanas dokumentos un garo stratēģiju aprakstos, bet vienā A4 formātā, kas ir redzējums, kur virzāmies kā nozare, kas ir plāni, stratēģiskie mērķi, sasniedzamie rezultāti.”

Zariņš vērtē, ka pirmais pilotprojekts ar Rundāli parādīs, ko tas nozīmē praktiskā dzīvē, un tāpat ir jāveic izvērtējums, kāda pārvaldes forma nepieciešama un piemērota katram atsevišķam muzejam.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti