Raiņa un Aspazijas memoriālās vietas: Aspazijas dzimtās «Daukšas» un mūža nogale Dubultos

"Atvainojiet, muzejs slēgts!" - tā sanācis, ka ar šādu brīdinājumu Raiņa un Aspazijas 150.jubilejas gadā sagaida veselas trīs dzejniekiem veltītas memoriālās vietas. Gadā, kad par Raini, Aspaziju, viņu darbiem un dzīves gājumu runā īpaši daudz un ne vienam vien, iespējams, sagribējies apmeklēt arī kādu dzejniekiem veltītu muzeju, slēgta rekonstrukcijai ir gan Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, gan vasarnīca Majoros, gan Raiņa dzimtā māja Tadenavā.

Kāpēc tā sanācis, kad šīs apskates vietas atkal vērs durvis un, galu galā, cik dažādu Rainim un Aspazijai veltītu memoriālu vietu Latvijā ir? Lai to noskaidrotu, Latvijas Radio devās pa Raiņa un Aspazijas pēdām Latvijas kartē.

Kopumā Latvijā ir astoņas Raiņa un Aspazijas memoriālās vietas. Šajā reportāžā iepazīstinām ar Aspazijas bērnības un mūža nogales dzīvesvietām - Zaļenieku pagasta "Daukšam" un māju Dubultos.

Zaļenieku pagasta "Daukšas"

"Daukšas" (foto: Māra Rozenberga)

"Esmu dzimusi zemgaliete. Piedzimu Zaļenieku pagasta "Daukšu" mājās," 20.gadsimta 30.gadu radio ierakstos Aspazija ar mīlestību atceras savu bērnību Zemgalē, skriešanu pa laukiem un kviešus "kā zelta audumu, kas visur izklāts".

Aspazijas dzimtās "Daukšas" arī šodien apjož kviešu lauki. Majestātiskajā tumšsarkano ķieģeļu mājā saimnieko Bratkus ģimene, kas māju savulaik iegādājās izsolē. Māju saimniece Madlēna Bratkus aicina uz otro stāvu, kur iekārtota Aspazijas memoriālā istabiņa ar tā laika mēbelēm - mazu gultiņu, plauktiem, senlaicīgu kumodi. Uz grīdas austs paklājs, pie logiem balti mežģīņu aizkariņi.

"Daukšas" (foto: Māra Rozenberga)

"Viss, ko jūs te redzat, Aspazijas rokas to nav skārušas, tās nav Aspazijas mantas. Mēs šo esam iekārtojuši paši. Visas šīs lietas mums ir nākušas dāvinājumos, ziedojumos un tādās formās," stāsta Madlēna Bratkus.

Īpašs dārgums ir mežģīnēm izšūti krekli un blūzītes kumodē, kādas varētu būt valkājusi arī Aspazija. Te var aplūkot viņas fotogrāfijas un izšķirstīt kādu dzejas krājumu vai vienkārši baudīt skatu pa logu uz plašajiem līdzenumiem, kādus līdz ģimnāzijas gadiem tos skatīja arī topošā dzejniece.

"Man liekas, ka pats svarīgākais šeit ir sajūtas. To, ko es stāstu, jebkurš var izlasīt. To, ko jūs redzat, var redzēt daudzās vietās. Bet tās sajūtas, kādas ir šeit, ir tikai šeit. Var pieiet pie lodziņa un paskatīties, ka tā debess ir tik tuvu un tik plaša un tas apvārsnis ir tik tālu. Lūk, kamēr kastanis vēl nav salapojis, cik tālu mēs varam redzēt," teic Madlēna Bratkus.

Tā kā "Daukšas" nav oficiāls muzejs, apmeklējumam jāpiesakās iepriekš.

Fotostāstu no "Daukšām" var apskatīt te.

Aspazijas māja Dubultos

Aspazijas māja Dubultos (foto: Madara Liepiņa)

Nebūs melots, sakot, ka lielākos apmeklētāju pūļus Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā uzņem tikko pēc restaurācijas atklātā Aspazijas māja Dubultos ar zilajām koka mežģīnēm. To nevajadzētu jaukt ar dzejnieku vasarnīcu Majoros, kur abi mita 20.gadu nogalē. Šo māju Aspazija iegādājās pēc Raiņa nāves un pavadīja te pēdējos desmit mūža gadus.

"Ēdamistaba un viesu guļamistaba ir padarīta par vienu telpu," muzeja speciāliste Baiba Freimane ieved plašajā viesistabā, kas pēc restaurācijas kļuvusi par vietu koncertiem, dzejas lasījumiem un grāmatu atvēršanas svētkiem. Interesentu te šogad ir tik daudz, ka ekskursijas jāpiesaka iepriekš.

"Jaunā ekspozīcija ir maksimāli pietuvināta tam, kas bija šeit laikā, kad dzīvoja Aspazija. Ir saglabājušies arhīva materiāli, daudz fotogrāfiju un ļoti smalks notāra Bambarga apraksts par katru telpu un visiem priekšmetiem," norāda Baiba Freimane.

Divos stāvos iekārtots viesu salons, Aspazijas darbistaba, guļamistaba un saulainās verandas ar Lielupi un dzelzceļu vienā pusē un jūru - otrā.

Aspazijas māja Dubultos (foto: Madara Liepiņa)

"Aspazijas laikā, kad nebija šo māju priekšā, skats [uz jūru] pavērās daudz elegantāks. Protams, arī lejā nebija šī šoseja, bet Aspazijas rožu dārzs. Pie sienas, aiz durvīm apskatāms dokuments, kur 1938.gadā daļu no zemes paņēma ne tikai Aspazijai, bet arī pārējiem kaimiņiem, lai veidotu šo braucamo daļu. Tajā tekstā viņa arī raksta: "Ņemiet, ņemiet, uztaisiet tikai kārtīgu sētu!"," stāsta Baiba Freimane.

Šodien Aspazijas māja pieder Jūrmalas muzejam, kas pagājušā gadsimta 80.gadu beigās to pārņēma ar izdauzītiem logiem un izlauztām durvīm. Muzejs te ir kopš 1996.gada, bet pērn pēc divu gadu restaurācijas beidzot atguvis senāko stāju un Aspazijas 150.jubilejas gadā ļauj no jauna iepazīt dzejnieces dzīvi un darbu mūža nogalē.

Pilnu fotostāstu no Dubultu mājas var apskatīt te.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt